Kad Jēzus sacīja šos vārdus?

Tāpēc nezūdaities nākamā rīta dēļ, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. Ikvienai dienai pietiek pašai savu bēdu. (Mt.6:34)

Vispirms Jēzus pretstata divas varas – Mamonu un Dievu. Savukārt cilvēku salīdzina ar vergu, kurš nevar kalpot diviem kungiem. (Mt.6:24) Vergs pieder kungam, un viņam nav nekādas brīvas izvēles. Attiecībā uz mums šeit jādomā par sirds saistībām, nevis kādu ārēju izpausmi.

Šo sirds stāvokli labi ilustrē Jēzus saruna ar kādu ļoti bagātu cilvēku (Lk.18:18).Viņš bija gatavs rīkoties, lai iemantotu mūžīgo dzīvību. Viņš apgalvoja, ka baušļus pilda kopš sevi apzinās. Bet tiklīdz Jēzus piedāvā atteikties no bagātības, cilvēks saprot, ka sirds dziļumos viņš netīko pēc mūžīgās dzīvības, bet mīl savu naudu un priekšrocības, ko tā sniedz pasaulē.

Kas tad izriet no šāda sirds stāvokļa? Ja sirds mīl naudiņu, bet naudiņas nav, tad sākas gaušanās un sūdzēšanās. Tāpēc ir jāraugās nevis tukšajā naudas makā, bet uz Dieva Radītāja darbošanos savas radības uzturēšanai. Pāri visam šeit jāuzlūko Debesu Tēva rūpes par saviem bērniem. „Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi?”

Zūdīšanās ir lieka. Ar zūdīšanos nevar ietekmēt ne mūsu dzīves ilgumu, ne šodienu. Visa mūsu dzīve ir mīlošā Tēva rokās „jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag” (Mt.6:32) Vai tad Dievs Kristū mums nav dāvājis daudz pārākas lietas, nekā šīs piemetamās, par kurām mēs tik ļoti baidāmis. Atmetiet zūdīšanos un lūdziet: „Mūsu Tēvs debesīs… mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien.” (Mt.6:11)

Galu galā nav jābaidās arī par rītdienu. Vai atceraties Israēla tautas četrdesmit gadus ilgo ceļojumu tuksnesī? Dievs ikrītu deva mannu priekšā stāvošai dienai (2.Moz.16:4). Vai atceraties, kā pravietis Ēlija bada laikā dzīvoja atraitnes namā. Milti un eļļa pietika, lai ikdienas pagatavotu plāceņus (1.Ķēn.17:14).