Paldievs! [413]

Tev’, tev’, mans Dievs, es slavēt sākšu,
Jo kur vēl būtu cits tāds Dievs kā tu?
Pie tev’ ar savām dziesmām nākšu,
Ak, sniedz man tava Gara palīgu,
Ka Kristus vārdā es to padaru,
Lai es caur viņu tevim patīku!

Velc man’ pie Dēla klāt, ak Tētīt,
Lai atkal velk tavs Dēls pie tevis man!
Tavs Gars lai nāk man sirdi svētīt,
Lai valda manu prātu arīdzan,
Ka tavā Dieva mierā staigāju
Un sirdī dziedu tev un slaveju!

Ak, Kungs stāv žēlīgi man klātu,
Tad jauki skanēs mana dziesmiņa.
Tad dziedāšu pēc tava prāta,
Pielūgšu garā un patiesibā,
Tad tavs Gars sirdi pacels, atjaunās,
Ka eņģ’ļu pulkā dziesmas skandinās.

Tavs Gars man var pie tev’ aizstāvēt
Ar neizteicamu nopūšanu,
Man māca ticībā tev’ slavēt
Un dod, ka es tavs bērns, man liecibu,
Ka Jezum es līdzmantinieks paties’
Tev Aba Tētīt varu saukt, mans Dievs.

Šis vārds tad dzīvs no sirds atskanēs
Caur tava Gara spēk’ un dzīšanu,
Tad tava sirds tev lūzt pēc manis
Ar tēva laipnu karstu mīlibu;
Tad tava sirds neliegsies, bet man dos,
Ko es pēc tava prāta izlūdzos.

Ko man tavs Gars pats lūgties mācīs,
Tas tavam Dieva-prātam ar patiks,
Un tas patiesi no tev’ nācīs,
Kad manu lietu Dēls tev priekšā liks;
Caur viņu tu man esi pieņēmis
Un visu žēlastību solijis.

Cik dārga man šī žēlastiba, –
Caur to nu manim Dievs un man ir gan!
Nu piešķirs tava mīlestība
Tās labās dāvanas, ko lūdzos, man,
Un svētību no tevim lielāku,
Ne kā es prot’ un lūdzu, mantošu.

Paldievs! Es Jezus vārdā lūdzos,
Un viņš man aizstāv debes-augstībā.
Viņš saka: Amen! kad es sūdzos
Un nopūšos uz viņu ticībā.
Paldievs! Tev slavēšu es mūžīgi,
Ka tu man svētījis tik bagati!