Kad ļaunumu vairs nebūs iespējams apturēt

“Tādas bēdas nav bijušas kopš pasaules iesākuma līdz pat šim laikam un nekad arī nebūs.” (Mt.24:21)

Šodien mēs svinam svētdienu, kas nereti izkrīt. Tajā ir runa par kādu lietu, kas nav viens no ierastiem tematiem baznīcā. Proti, tajā tiek runāts par “pēdējām lietām” – par to, kas notiks pasaules beigu laikos, kad tuvosies Kristus otrās atnākšanas diena un lielā tiesa. Tas taču ir kaut kas, ar ko mēs parasti nerēķināmies, ka varēsim piedzīvot personīgi. Un tomēr – arī par tādām lietām kristietim ir jāzina. Tāda ir Jēzus griba. Viņš ar saviem apustuļiem pats runāja par šīm lietām. Tās ir daļa no Evaņģēlija. Ne jau kā Evaņģēlija centrālais kodols. Ne jau kā vissvarīgākais, pie kā mums atkal un atkal ir jāatgriežas. Tomēr kaut kas tāds, par ko arī mums ir jāzina un jādomā. Tāpēc mēs nu šai nedēļā ieklausīsimies Bībeles vēstī par pēdējiem laikiem.

Jau pravieši tika par to runājuši. Jēzus šai kontekstā citē pravieti Daniēlu un mums tādējādi parāda, ka viņa grāmatā mums ir Dieva vēsts un ka tajā ir runa par nākotni. No šīs vēsts mēs varam mācīties, ka pasaule neatrodas ceļā pretī cilvēka iekšpasaules laimes valstībai, bet gan pretī lielām katastrofām. Mēs jau vairākkārt esam dzirdējuši par iemeslu. Mūsu pasaule ir atkritusi. Ļaunums ir iespiedies tik dziļi, ka to nevar ne izdziedināt, ne izoperēt. Gluži pretēji – tas pieaug. Tas nodarbina cilvēku inteliģenci, viņu izdomas spējas un organizēšanas talantu. Beigās pienāk sabrukums, sairšana un visu ļauno spēku uzbrukums Baznīcai un itin visam, kas ir saistīts ar Kristu. Šai pēdējā piemeklējumā nav iespējams pretoties. Visi spēki, kas normālos gadījumos apvalda ļaunumu, – tiesiskā kārtība, valsts, sabiedrība un ģimene – ir uz sairšanas robežas. Vienīgais, kas atliek, – ir bēgt. Baznīca kļūst par katakombu baznīcu. Par tās pēdējo liecību pasaulē kļūst martirijs.

Par to visu Bībelē tiek runāts metaforās, kas nav viegli saprotamas. Tās taču norāda uz lietām, kas mums stāv priekšā, – aiz visa, ko mēs zinām. Tomēr dažkārt tur saskatāma līdzība ar kaut ko, kas notiek jau tagad. Tāpēc mēs arī varam no tām kaut ko mācīties. Bet tas, kas patiesībā tiek domāts ar “izpostīšanas negantību” vai kas ir lielās “bēdas” vai “ērgļi”, iespējams, nekļūs skaidrs, iekams tā diena pienāks. Bībele ir Dieva vārds visām tautām un visiem laikiem – arī beigu laikiem.