Dieva bērnu atšķirības šajā dzīvē

Esam aplūkojuši tādas pavadošas zīmes kā Svētais Gars sirdī, brālīgā mīlestība un tēvišķā pārmācība, taču mēs iesākam un nobeidzam ar pašu galveno zīmi, proti, Dieva bērni vienmēr turas pie Kristus, un šajā ziņā tie visi ir vienādi.

Tagad aplūkosim, kādā ziņā Dieva bērni var arī nebūt līdzīgi un būt atšķirīgi. Šajā ziņā, protams, pievērsīsimies Dieva vārdiem un to mācībai. Arī te uz abām pusēm ir iespējami pārspīlējumi. Kādiem visi kristieši liksies līdzīgi, it kā tie būtu veidoti pēc vienas formas. Turpretī citiem atšķirības liksies tik lielas, ka visas kopīgās pazīmes šķitīs gaužām nebūtiskas, tā ka pat arī pasaules cilvēkus varēs pieskaitīt ticīgo rindām, it kā visi garīgie un reliģiozie būtu Dieva bērni. Tādēļ raudzīsimies, lai savas pārdomas šajā ziņā balstītu Dieva vārdos.

Kādā veidā esam atšķirīgi? Ko par to liecina Raksti? Mēs jau konstatējām, ka atšķirība nav tāda, ka vieni mierinājumu atrod vienīgi Kristū, bet citi – savā dievbijībā. Nē, tā nav īstā atšķirība, tāpēc ka garīgās dzīvības pamats mums visiem ir vienāds. Tāpat atšķirība nav tāda, ka vieni iegūst svētu prātu un cīnās pret miesu, bet citi tic Kristum un turpina sekot savai vecajai dabai un pasaulei. Nedz arī tā, ka vieni mīl visu no Dieva dzimušo, savukārt citi dzīvo bez garīgas brālības. Nedz arī tā, ka vieni atrodas dievišķā pārmācībā, bet citi dzīvo brīvi.

Nē! Šādām atšķirībām viņu starpā nevajadzētu pastāvēt. Šajā ziņā visi Dieva bērni ir vienādi, lai arī tie ir atšķirīgi pēc žēlastības harismu skaita un mēra, iedarbības spēka un pakāpes. Pie tiem visiem ir atrodamas ļoti līdzīgas īpašības, gluži kā jaundzimušiem bērniem jau ir visas ķemeņa daļas. Tādējādi visiem, kas ir piedzimuši no Dieva, būtiskākās daļas ir identiskas.

Tagad aplūkosim, kādas ir iespējamās atšķirības, ko skaidri apliecina dažādi Svēto Rakstu teksti. Lai cik Vecās Derības svētie ir bijuši atšķirīgi no Jaunās Derības svētajiem, tomēr kā vieni, tā otri bija Dieva bērni un viņu starpā nebija būtisku atšķirību. Taču labāk pievērsīsimies Dieva vārdiem, kas runā par Jaunās Derības ticīgajiem Kristus un apustuļu laikos.

Pavisam vienkāršs un neapstrīdams piemērs ir apustuļi. Kas gan neredz ievērojamu atšķirību starp Pāvilu un Pēteri! Lai cik līdzīgi tie garā un ticībā būtu, tomēr redzam arī zināmas atšķirības viņu tonī un vēstulēs, tāpēc vēl joprojām tiek runāts par paulīniskām un petrīniskām vēstulēm.

Pāvils rakstīja savus garos un secīgos argumentus, pastāvīgi nodarbojās ar lielo un izšķirošo jautājumu: sludināt Kristu, aizstāvēt Evaņģēlija patiesību pret visiem izkropļojumiem. Savukārt Pēteris ar savu īso, aprauto, kodolīgo valodu un nopietnajiem pamudinājumiem un brīdinājumiem ir vairāk līdzīgs apustulim Jēkabam.

Un tad vēl apustulis Jānis, kam ir trešais raksturīgais izteiksmes veids [johaniskais], kur galvenie vārdi bija “Jērs” un “mīlestība“. Tomēr, kolīdz apjaušam šo atšķirīgo Rakstu garu un saturu, tie visi trīs saplūst un saskaņojas visskaistākajā harmonijā. Kādreiz mācītāji mēdz būt tikpat atšķirīgi savā sprediķošanas mākslā, runā un rakstos kā šie apustuļi! Un, kāds gan tur brīnums, ka Dieva bērni nereti krīt neizpratnē, sākot domāt, ka tikai viens ir no Dieva un tikai vienā ir vērts klausīties, bet otrā – ne!