Mamona verdzības jūgā

“Tāpēc Es jums saku: nezūdaities savas dzīvības dēļ, ko ēdīsit un ko dzersit, ne arī savas miesas dēļ, ar ko ģērbsities. Vai dzīvība nav labāka nekā barība? Un vai miesa nav labāka nekā drēbes? Skataities uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi? Kurš jūsu starpā var ar zūdīšanos savam mūžam pielikt kaut vienu olekti? Un kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ? Mācaities no puķēm laukā, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj, tomēr Es jums saku: ir Salamans visā savā godībā nav tā bijis apģērbts kā viena no tām. Ja tad Dievs zāli laukā, kas šodien stāv un rīt tiek iemesta krāsnī, tā ģērbj, vai tad ne daudz vairāk jūs, jūs mazticīgie? Tāpēc jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim, vai: ko dzersim, vai: ar ko ģērbsimies? Jo pēc visa tā pagāni dzenas; jo jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag. Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas. Tāpēc nezūdaities nākamā rīta dēļ, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. Ikvienai dienai pietiek pašai savu bēdu.” (Mt.6:25-34)

Kristus saka: ikviens, kurš vispirms nemeklē Dieva valstību un Viņa taisnību, nav kristietis. Šāds cilvēks neuztic sevi patiesā mīlestībā un bērnišķīgā ticībā Debesu Tēva vadībai un gādībai, bet gan raizējas par savu miesu un dzīvību, kā būs nākamajā dienā. Tas, ko viņš ēdīs, dzers un vilks mugurā, ir viņa galvenās rūpes. Pēc savas ticības un sirds stāvokļa šis cilvēks joprojām ir pagāns. Viņa dievs joprojām ir mamons. Tas ir bargs un biedējošs spriedums, taču ir daudz skopu, mantkārīgu, naudu mīlošu un laicīgi domājošu mamona kalpu, kuri šādam spriedumam nepiekristu.

Tikai tas, kura sirds nav pieķērusies naudai un laicīgajiem labumiem, nav mamona kalps. Kad Dievs viņu svētī ar naudu, viņš to uzlūko tikai kā iespēju darīt labu citiem. Viņš uzskata sevi par dievišķā labuma instrumentu, par Dieva žēlsirdības dāvanu izdalītāju, un savu laimi rod citu iepriecināšanā. Viņš strādā nevis tāpēc, ka uzskata to par Dieva pavēli, bet gan tāpēc, ka apzinās – Dievs to vēlas un tas Viņam patīk. Šis cilvēks neraizējas par savu iztiku un apģērbu, kas nav darba un pūļu auglis, bet gan Debesu Tēva žēlastības dāvana. Viņš uzskata laicīgās lietas par mazsvarīgām – lai gan par tām ir jārūpējas –, tām priekš viņa ir pilnīgi pakārtota nozīme salīdzinājumā ar Dieva žēlastības un dvēseles pestīšanas meklēšanu. Tādējādi viņš vispirms meklē Dieva valstību un Viņa taisnību (Mt.6:33).

Ir cilvēki, kuri saka, ka nevēlas kļūt bagāti, bet vēlas iegūt tikai tik daudz, cik nepieciešams bezrūpīgai iztikai. Šādi cilvēki nedomā, ka ir mamona kalpi. Taču viņu mērķis ir iegūt tieši tik daudz, lai vairs nebūtu jāpaļaujas tikai uz Dievu – lai viņi nebūtu kā putni zaros, kuriem ik dienu jāgaida, kur Dievs tiem būs izkaisījis barību.

Šī nelielā summa, ar kuru viņi cer iztikt, viņiem ir svarīgāka par ļaušanu Dievam par viņiem gādāt. Tātad šī mazā summa ir viņu dievs!

Citi ir apmierināti ar to, kas viņiem pieder, un tādēļ domā, ka viņus nevada mantkārība. Bet raugi! Pat tas mazumiņš, kas viņiem ir, sagādā viņiem mierinājumu un iedrošinājumu un tādējādi kļūst par viņu dievu!

Vēl citi patiesi rūpējas par Debesu valstību. Viņi lūdz Dievu, iet uz baznīcu, bauda Svēto Vakarēdienu, uztur saikni ar kristiešiem un norobežojas no bezdievīgās pasaules. Tomēr viņu sirdis joprojām nodarbina lielākās rūpes par to, kā iztikt, kā uzlabot savu uzņēmējdarbību un kā kļūt bagātākiem. Lai cik dievbijīgi un kristīgi šādi cilvēki arī nešķistu, viņu dievs joprojām ir mamons.

Daudzi priecājas par Dieva Vārdu un žēlastību un skumst, ja to zaudē. Taču, ja viņi ievērojami vairo savu laicīgo mantu, prieks ir daudz lielāks, bet, ja viņi šo mantu zaudē, skumjas ir milzīgas un viņi neļaujas tikt mierināti un iedrošināti. Šādi cilvēki ir apslēpti mamona – laicīgās mantas – pielūdzēji, nevis Debesu Tēva un Viņa garīgo dāvanu cienītāji.

Ir tādi, kas netiecas pēc bagātības, jo zina, ka viņu pūliņi būtu veltīgi. Tādēļ viņi ir ļoti dusmīgi uz tiem, kuri vēlas kļūt bagāti. Var šķist, ka viņi nav pieķērušies laicīgām lietām, taču patiesībā viņu pašu sirdis viņus izsmej, kad viņi iedomājas, ka arī viņi varētu iegūt bagātību. Mamons joprojām ir viņu dievs.

Daži ziedo – ne jau daudz, bet gan tikai tik daudz, lai saglabātu godu. Naudas mīlestības dēļ viņi var ļaut cilvēkam aiziet, neiedodot lūgto palīdzību. Viņi var nežēlīgi novērsties no trūcīga cilvēka, kurš vēlas no viņiem aizņemties. Viņi var ar prieku kabatā likt procentus, ko parādnieks spēj tikai knapi samaksāt. Viņi var noslēgt līgumdarījumu, kas otru pusi nospiež uz ceļiem, un pat neizmaksāt pienākošos algu nabagiem.

Ikviens, kurš atbilst šim aprakstam, ir mamona kalps. Nauda ir viņa elks, kuram viņš ir atdevis savu dvēseli. Mīlestība pret patieso Dievu var būt uz viņa mēles, bet tā nemājo viņa sirdī.