Aizzīmogotā grāmata

Uz zemes vairs nav nevienas vietas, kur cilvēks varētu justies drošs. Tādēļ, vairāk nekā jebkad agrāk, cilvēki vēlas ieskatīties nākotnē un uzzināt, ko tā nesīs. Abas šīs problēmas – bailes no nākotnes un vēlēšanās to izzināt – tiek risinātas Jāņa Atklāsmes grāmatas 5. nodaļas sākumā, pirmajos piecos pantos.

Iesākumā Jānis redz, ka uz labās rokas Tam, kas sēž uz goda krēsla, atrodas abās pusēs aprakstīts rakstu tīstoklis jeb grāmata. Tā guļ uz delnas Tam, kas sēž uz godības troņa, un tās saturs slēpj pasaules likteņus, kas pamazām tēlainā veidā tiek atklāti, laužot katru no septiņiem zīmogiem.

Tas, ka grāmata ir aizzīmogota ar septiņiem zīmogiem norāda, ka tās saturs ir ļoti svarīgs un tiek turēts slepenībā. Tā nav vis parasta grāmata, tā nav pat Bībele, bet tajā atrodas aprakstīts viss Dieva žēlastības pilnais darbs, kas sais tīts ar Viņa valstības veidošanu. Viss, kam ir jānotiek uz zemes, ir pilnībā zināms Dievam un vienīgi Viņam. Citi to uzzina tikai tik daudz, çik Dievs to vēlas darīt zināmu. Šī patiesība simboliskā veidā tiek attēlota, vienu pēc otra laužot katru zīmogu. Pati grāmata gan netiek lasīta, bet, atverot katru no septiņām aizzīmogotajām grāmatas daļām, Jānim tiek sniegts redzējums. Šos redzējumus Jānis iesāk aprakstīt, sākot ar Atklāsmes grāmatas 6. nodaļu, un turpina līdz pat šīs neparastās grāmatas beigām.

2. un 3. pantā Jānis norāda, ka savā vīzijā viņš ir redzējis eņģeli. Tas nebija kāds parasts, bet gan varens eņģelis. Apustulis Jānis raksta, ka eņģeļa balss ir tik stipra, ka tā izskan Debesīs un sasniedz zemi un iespiežas pat zemes iekšienē. Eņģelis ar savu vareno balsi izaicina visu radību, saukdams: “Kas ir cienīgs atvērt grāmatu un atdarīt tās zīmogus?” Citiem vārdiem, viņš jautā: vai kāds ir cienīgs ieskatīties nākotnē? Atbilde ir absolūts nē. Neviens eņģelis Debesīs, neviens cilvēks uz zemes, nedz arī mirušo gari nav cienīgi un nespēj ieskati ties nākotnes noslēpumos. Viss, kas notiks uz zemes, ir Dieva rokās. Cilvēku nākotne guļ uz Viņa delnas. Un, kurš gan spēj un ir cienīgs to uzzināt? Neviens, pat labākais un gudrākais no visiem cilvēkiem, pat pravieši paši no sevis nav cienīgi ieskatīties nākotnē. Tādējādi ikviens zīlnieks un pareģis, kas cenšas pateikt, ko nākotne nesīs, ir jāuzskata par dumpinieku, kas saceļas pret Dieva majestāti un suverenitāti. Ne velti Atklāsmes grāmatas pēdējā nodaļā mēs lasām, ka šādi cilvēki nekad neieies svētajā pilsētā – Jaunajā Jeruzālemē. Tādējādi pareģi un zīlnieki nespēj vairāk pateikt kā tikai to, ko velns gribētu izdarīt. Tā grāmata, kuru viņi lasa, ir velna grāmata. Tās paredzējumi piepildās tikai tiktāl, cik Dievs to pieļauj. Nākotne cilvēkam ir noslēpums. Mēs pētām cēloņsakarības, dzīves un dabas likumus, bet tā īsti nespējam pat pateikt, kāds rīt būs laiks. Ne tikai katru nākamo nakti un dienu, bet katru nākamo brīdi sedz noslēpumainības plīvurs, un mēs nezinām, ko nākotne nesīs.

Ceturtajā pantā mēs lasām, ka tas, ka neviens nav cienīgs atvērt grāmatu un ieskatīties tajā, liek apustulim Jānim gauži raudāt. Tajās dienās baznīca piedzīvoja nežēlīgas vajāšanas, un daudzi kristieši ar bažām domāja par baznīcas likteni. Cilvēciski domājot, toreiz varēja šķist, ka tikai dažus gadu desmitus vecai Kristus baznīcai pienākušas pēdējās dienas. Un pats par sevi saprotams, ka baznīcas ļaudis ilgojās pēc kāda apstiprinājuma tam, ka patiešām elles vārti nespēs Dieva tautu uzvarēt. Un cik gan bieži šādas ilgas būs pildījušas cilvēku sirdis! Daudzos un dažādos vēstures posmos kristieši, līdzīgi kā Jānis, būs ilgojušies uzzināt, kas notiks ne tikai ar viņu pašu dzīvēm, bet arī ar viņu mīļo baznīcu. Arī pagājušajā gadsimtā kristieši bieži ar nopūtām raudzījās debesīs, domājot par to, vai baznīca spēs pastāvēt naidīgo ideoloģiju un laicīgās varas priekšā. Un arī mēs šodien domājam: ko nesīs nākotne mūsu baznīcai? Ko nesīs nākotne visai kristietībai? Vai tā spēs pastāvēt to jauno izaicinājumu priekšā, ko sev līdzi nes 21. gadsimts? Un bieži no kristiešu acīm, tāpat kā sirmajam apustulim Jānim, plūst gaužas asaras.

Taču izrādās, ka Jānim nav iemesla raudāt. Viens no vecajiem, kas sēž ap Dieva troni, tam saka: Neraudi! Vai pareizāk sakot-pārtrauc raudāšanu! “Redzi,” viens no vecajiem saka. Šis vārds “redzi” vai “raugi” mudina pievērst uzmanību kaut kam īpašam un ļoti svarīgam. Ir kāds, kas ir uzvarējis. Raudāšanai vairs nav pamata! Ir kāds, kas ir cienīgs atvērt grāmatu un tās septiņus zīmogus. Šis kāds ir “lauva no Jūdas cilts, Dāvida sakne”.

Šī ir tieša atsauce uz patriarha Jēkaba pravietojumu 1. Mozus grāmatas 49. nodaļā no 9. līdz 10. pantam, kur vecais Israēls, dodot svētību savam dēlam Jūdam, saka: “Jauns lauva ir Jūda, no laupījuma tu augi liels, mans dēls! .. Scepteris nezudīs no Jūdas, nedz valdības zizlis no vi- na kājām, iekāms tas Šīlo (Miers) nāks. Viņam tautas klausīs.” Šis neapšaubāmi ir mesiānisks pravietojums, kas norāda uz nākošo Kristu. Un tajā ir skaidri atklāts tas, kādēļ Jānis sauc Mesiju – Kristu par “lauvu no Jūdas cilts”. Arī otrs apzīmējums “Dāvida sakne” ir mesiäniska rakstura un ņemts no pravieša Jesajas grāmatas 11. nodaļas, īpaši 1. un 10. panta. Dāvida sakne ir sinonīms mesiāniskajam apzīmējumam “Dāvida Dēls”.

Prieka vēsts, kas liek Jāņa asarām rimt, ir tā, ka Jēzus ir Uzvarētājs. Viņš ir pieveicis visus ienaidniekus un ir cienīgs atvērt grāmatu. Nākotne ir Viņa rokās.

Tas ir tikpat kā Jānis redzētu to, ko jau bija redzējis Stefans un ko mēs visi apliecinām kā baznīcas ticību, proti – Jēzus sēž pie Dieva labās rokas. Viņš ir Dieva labā roka. Viņam pieder visa vara gan Debesis, gan virs zemes, Viņa priekšā lokās visi celi. Viss ir pakļauts Viņam. Nākotne – katra nākamā diena, katrs bridis, gan tuvāka, gan tālāka nākotne ir Viņa rokās. Viņš nosaka vēstures gājumu, cilvēku un tautu likteņus.

Kristieši šajā dzīvē gan dažreiz samulst. Viņiem kļūst bail no šķietami draudīgās nākotnes, taču viņiem nav iemesla asarām. Nākotnes grāmata atrodas Uzvarētāja Jēra – Kristus rokās un notiks tikai tas, kam Viņš ļaus notikt. Viņam ir vara atlauzt likteņu grāmatas zīmogu un likt notikt tam, ko Viņš katram kristietim ir apsolījis Svētajā Kristībā un vēl daudzos Svēto Rakstu vārdos. Tādēļ viens no vecajiem saka ne tikai uz Jāni, bet arī uz katru kristieti – neraudi! Tava nākotne nav nedz varmāku asiņainajās rokās, nedz arī jācenšas to uzzināt no zīlnieku un pareģu sapņiem. Tava nākotne nav rakstīta zvaigznēs un to nenosaka nedz tava izcelsme, nedz sociālais stāvoklis, nedz varbūt ne īpaši veiksmīgā pagātne. Neraudi, cilvēk! Tavai nākotnei nav nekāda sakara nedz ar karmu, nedz likteni. Tavs liktenis ir žēlsirdīgā Uzvarētāja Jēra rokās. Viņš ir Valdnieks, Ķēniņš un Kungs pār pasauli un arī pār tavu dzīvi. Viņš ir arī patiesais baznīcas Kungs, kas ir kopā ar savu tautu ik dienu līdz pat pasaules galam, lai to sargātu un tai palīdzētu.