Uzvara krustā

“Nolādēts lai tas, kas tevi lād, un svētīts, kas tevi svētī.” [1.Moz.27:29]

Pēdējā daļā, seko mīļais svētais krusts, bet tai pašā laikā – arī uzvara caur krustu un krustā.

Tā ir liela lieta, ka Īzaks drīkst sacīt šādus vārdus un spriedumu, kura priekšā jābīstas un jānodreb ellei ar visiem velniem un visai pasaulei ar visu tās varu un spēkiem. Īzaks šeit grib sacīt: es zinu, ka šai svētībai būs ienaidnieki – velns, pasaule un miesa. Es zinu, ka tā noteikti būs. Mīļais Jēkab, es gan apberu tevi ar lielām dāvanām, paaugstinu un godinu tevi, jo tu būsi tēvs, kuru nenomāks nabadzība, ķēniņš, kuru netraucēs nekādi šķēršļi, priesteris un dvēseļu glābējs, kas pretosies elles vārtiem. Tomēr tev jāatceras, ka tas viss teikts apsolījumā un vēl nav piepildījies pilnīgā uzvarā, kura tev ar cerību jāgaida.

Tādēļ tu savus dārgumus iemantosi tā, ka šķitīs, it kā nekā no tā tev nebūtu. Tevi piemeklēs pārbaudījumi kā namturībā, tā arī laicīgajā un Baznīcas valdīšanā, proti, visu šo lietu dēļ bezdievji tevi apskaudīs un nolādēs, tā, ka lāsts jau ir sagatavots un sekos svētībai. Es tevi bagātīgi svētīju, tomēr velns un pasaule nāks, tāpat nāks tavi brāļi un tevi nolādēs un vajās, mēģinādami izpostīt un iznīcināt tavu svētību.