Ceļš no noklīšanas uz atgriešanos

“ES ESMU labais gans.” (Jņ.10:11)

To, kas domāts ar labo ganu, Jēzus pats mums ir mācījis līdzībā par pazudušo avi. Labais gans deviņdesmit deviņas atstāj tuksnesī, protams, aiz akmeņu mūriem aitu aizgaldā. Tad viņš dodas meklēt. Varbūt tas notiek kvēlošajā vasaras karstumā, kas blīvi un smagi gulstas starp klinšu sienām arī vēlās nakts stundās. Varbūt tas notiek rudens lietū, kas sitas viņam sejā un liek plaukstām aukstumā sastingt. Tā ir viena no viņa avīm, kas ir aizklīdusi. Ar avīm tas notiek tik viegli. “Mēs visi esam noklīdušas avis, katrs iet savu ceļu,” saka pravietis. Tās uzdrošinās doties pārāk tālu pa krauju. Tās iestrēgst starp akmeņiem vai iekaras ēkšķainā krūmā virs kraujas. Gans sadzird bailīgo blēšanu un dodas uz priekšu gar klintsradzēm. Galu galā viņš aizsniedz avi – varbūt ar savu izliekto gana spieķi –, var uzlikt to savos plecos un nest mājās.

Tieši to dara Labais Gans. Katrs no mums grib iet savu ceļu, kur mēs nodarbojamies ar savām lietām, raizējamies par savu iztiku un ticam, ka paši vislabāk zinām, kā ar to tiksim galā. Tādā veidā tiek atstāts ganāmpulks un mēģināts rīkoties uz savu roku. Tas izdodas līdz zināmam brīdim. Bet avs neizprot riskus. Varbūt arī ne tad, kad ceļš pēkšņi ir slēgts. Ko gan avs zina par vilku, kas klaiņo apkārt un meklē laupījumu?

Tad atnāk Gans. Varbūt var sajust viņa rokas pieskārienu. Varbūt var sajust kaut ko cietāku – spieķi, ar ko viņš mēģina iegūt ciešu, labu satvērienu, lai varētu pacelt avi. Ir gan tādas avis, gan tādi cilvēki, kam šādā situācijā ir tikai viena doma: atbrīvoties. Tās neļaujas sevi satvert un pacelt. Tās atmet galvu, izlokās no tvēriena un noslīd vēl dziļāk. Ganam tā ir lielākā aprēķina kļūda – rūpes, ko viņam ir visgrūtāk panest. Jēzus pazina šādas rūpes: “Cik bieži es esmu gribējis sapulcināt tavus bērnus, kā putns pulcina mazuļus zem saviem spārniem, bet jūs negribējāt.”

Taču var nonākt arī pie cita rezultāta, ko Pēteris apraksta ar vārdiem: “Jūs bijāt kā klīstošas avis, bet tagad esat atgriezušies pie sava Gana un dvēseļu Sarga.”