Es zinu, ka neko nezinu

Gadu mijā ir ierasts izvērtēt aizvadīto dzīvi un nospraust jaunus mērķus un jaunas apņemšanās.

Mūsdienās noteikti katrs ikdienas būs dzirdējis nezināmas izcelsmes ieteikumus un motivējošas uzrunas īsos video sociālos tīklos. Domā to, dari šo un saki vēl ko.

Tomēr, lai sava dzīves namu neuzmanības dēļ, nesanāktu uzcelt uz smiltīm, jārok būtu dziļāk. Tādēļ, pirms ķeramies pie jaunu plānu kaldināšanas, ieklausīsimies Salamana gudrības vārdos.

Pirmkārt, lai mēs sevi nemaldinātu, mums jāatzīst sokrātiskais paradoks, ka es zinu, ka neko nezinu. Bet tā nebūt nav kāda nebibliska atziņa. Drīzāk tas ir Salamana paradoks: “Paties, nejēga es, lai sauktos cilvēks, un nav man cilvēka saprāta! Es neesmu mācījies gudrību, neesmu guvis zināšanu par Svēto!” [Sal.pam.30:2-3] “Kurš gan ir kā gudrais, kas izprot lietu dabu?” [Sal.māc.8:1] “Visu, ko Dievs dara, cilvēkam neatklāt – visu, kas notiek zem saules. Lai kā cilvēks pūlētos meklēt, viņš to neatklās – kaut gudrais teiktu, ka to zina, viņam to neatklāt!” [Sal.māc.8:17] Jo “pret To Kungu nepalīdz nekāda dziļāka gudrība, nekāds saprāts, nekāds padoms.” [Sal.pam.21:30] Lai gan nezināšanas apziņa mūs padara gudrākus, tomēr “jo vairāk gudrības, jo vairāk skumju, un, kas vairo zināšanas, tas vairo ciešanas.” [Sal.māc.1:18]

Tādēļ nedomāsim, ka mums nepieciešamas vairāk informācijas. “Sargies mans dēls! Daudzai grāmatu rakstīšanai nav gala, un pārmērīga lasīšana nopūlē miesu.” [Sal.māc.12:12] Tad cik vēl vairāk miesu nopūlē tik tok ritināšana jeb skrollēšana. Pat, ja tu domā, ka reiz izskatīsi visu līdz galam vai atradīsi ilgi kāroto, tomēr “nekad nepietiek redzētā cilvēka acīm.” [Sal.pam.27:20] Tas ir bezdibenis.

Otrkārt, dzīvosim šodienā, tagadnē, jo nākotne mums ir nezināma. “Kas gan var cilvēkam pastāstīt, kas pēc viņa notiks zem saules?” [Sal.pāc.6:12] “Viņš nezina, kas notiks; un kas gan var viņam pateikt, kā nākotnē būs?” [Sal.māc.8:7] “Kurš gan viņam parādīs, kas būs pēc viņa?” [Sal.māc.3.22]

Mēs varam cerēt, kā saka, uz labāko un cerība mirst pēdējā, bet “cerība, kas ilgi nepiepildās, grauž sirdi, bet, ja piepildās, ko sirds kāro, tad tas tiešām ir dzīvības koks.” [Sal.pam.13:12]

Tādēļ ir jādara abas lietas. Kādas abas – tu jautāsi. Abas vai vairākas, lūko pats, bet nekad nedari vienu lietu jeb visu naudu neturi vienā zeķē, kontā vai investīciju veidā. “Jo tu nezini, kas izdosies, vai šis, vai tas, bet var būt, ka izdodas arī abi vienlīdz labi.” [Sal.māc.11:6]

Jo viss ir atkarīgs, kā mēdz teikt, no vietas un laika. “Es redzēju zem saules, ka ne ātrajam skriešanās sacīkstēs tika piešķirta uzvara un ka ne pašam drošsirdīgākajam karā piekrita uzvara, un ne gudrākajam peļnas darbā maize, ne arī pašiem saprātīgākajiem bagātība un arī ne uzskatu ziņā pašiem attīstītākajiem labvēlība, bet gan, ka viss tas ir atkarīgs no laika un gadījuma.” [Sal.māc.9:11]

Treškārt, “cilvēkam nav nekā labāka kā ēst, dzert un rast savos pūliņos prieku.” [Sal.māc.2:24] Īsi sakot, ikdienas ar pateicību novērtēt to, kas viņam ir. Protams, “nauda sagādā visu.” [Sal.māc.10:19] Tomēr, “kas mīl naudu, tam nekad nepietiek naudas, un, kam ir prieks par bagātību, tam nekad nepietiek ar ienākumiem.” [Sal.māc.5:9] “Un pie tam viņš visas savas mūža dienas ir pavadījis tumsā un lielos sirdēstos, un tās bijušas saistītas ar daudzām nepatikšanām, slimībām un uztraukumiem?” [Sal.māc.5:16]

Tādēļ, visbeidzot, būsim pacietīgi un pašsvaldīgi. “Pacietīgais ir labāks nekā stiprais, un, kas ir kungs pats pār savu garu un sirdi, tas ir labāks par to, kas iekaro pilsētas.” [Sal.pam.16:32] Bet “vīrs, kas savu garu nevar savaldīt, ir kā atklāta pilsēta, kuras mūri ir sagrauti.” [Sal.pam.25:28]

“Lai Dievs tev piešķir visu, ko tava sirds vēlas, taviem nodomiem lai Viņš liek labi izdoties!” [Ps.20:5]

Laimīgu Jauno gadu!