Tā Kunga palīdzība

“Tas Kungs bija ar Jāzepu un tam parādīja žēlastību.” [1.Moz.39:21]

Kristus, kas ir mūsu dvēseļu Bīskaps [1.Pēt.2:25] un spēj ielūkoties arī ellē un nāvē, vienīgais pievērš uzmanību Jāzepam un priecājas, ka Viņam tiek nests tik skaists upuris. Tādēļ, kad šķiet, ka viss ir zaudēts un vairs nav atrodama nekāda palīdzība, nedz mierinājums, šai brīdī sākas Tā Kunga palīdzība; Viņš saka: mīļais Jāzep, Es esmu pie tevis; lai tev pietiek ar to, ka Es raugos uz tevi! Tādēļ šie ir mierinājuma un prieka pilni vārdi: “Tas Kungs bija ar Jāzepu.” Kaut arī Jāzeps vēl netiek atbrīvots, tomēr Dievs jau domā par to, kā izvest Jāzepu no nāves un elles, – pēc tam kad viņa asinis pietiekami ilgi ir brēkušas uz debesīm [1.Moz.4:10], līdz Tas Kungs kļuvis par viņa dvēseles Bīskapu un nolēmis parādīt viņam Savu laipnību.

Kristus Jāzepam cietumā ir devis Svēto Garu, patiesības Garu, kas viņu uzturējis nāvē, kaunā un negodā un teicis viņa sirdij: nebīsties, esi drošs un bezbailīgs, gaidi uz To Kungu!

Šis ir pilnīgs un ļoti liels mierinājums, ka Dievs uzlūko Jāzepu un sniedz viņam Savu dāvanu, tas ir, iedveš viņam spēka un padoma Garu, darīdams viņu par drošu, stipru, dzīvu svēto. Tas Kungs dara Jāzepu dzīvu, kad viņš ir nonāvēts un gājis pazušanā, tā ka viņa sirds var spriest: lai cik nikni Tas Kungs vēršas pret mani, es tomēr nemiršu; mani tikumi un labā slava nezudīs.