Vienīgi ticība

Mēs tiekam attaisnoti ne vienīgi žēlastībā, bet arī vienīgi ticībā. Tā māca Raksti un Reformācija.

Nevis mīlestība vai cerība, bet vienīgi ticība attaisno dzīvību.

Tikai ticība liek dzīvi uz jauna pamata, un tikai uz šī jaunā pamata es varu dzīvot attaisnots Dieva priekšā. Šis pamats ir Kunga Jēzus Kristus dzīvošana, miršana un augšāmcelšanās.

Bez šī pamata dzīve Dieva priekšā ir attaisnota; tā ir pakļauta nāvei un nolādēšanai. Manas dzīves attaisnošana Dieva priekšā ir dzīvot Jēzus Kristus dzīvības, nāves un augšāmcelšanās dēļ un Viņa virzienā.

Ticība nozīmē atrast, turēties pie šī pamata un izmest savu enkuru uz tā un tikt tā turētam.
Ticība nozīmē balstīt dzīvi uz pamata ārpus sevis, uz mūžīga un svēta pamata, uz Kristu.
Ticība nozīmē būt Jēzus Kristus skatiena valdzinātam; cilvēks neredz neko citu kā vien Viņu.
Ticība nozīmē tikt izrautam no ieslodzījuma savā ego, atbrīvotam ar Jēzu Kristu.

Ticība ir ļaut norisināties notikumiem, un tikai tajā tā ir darbība. Tomēr abi vārdi kopā nevar pienācīgi izteikt tā noslēpumu. Vienīgi ticība ir pārliecība; viss ārpus ticības ir pakļauts šaubām.

Vienīgi Jēzus Kristus ir ticības pārliecība. Es ticu Kungam Jēzum Kristum, kurš man saka, ka mana dzīve ir attaisnota. Tāpēc nav cita ceļa uz manas dzīves attaisnošanu kā vien ticība.