Dievs, kas uzklausa lūgšanu

“”Kungs, mana kunga Ābrahāma Dievs, liec, lai man šodien veicas” .. Un notika, iekāms viņš bija beidzis runāt, ka nāca Rebeka .. un tai uz pleca bija ūdens trauks.” [1.Moz.24:12, 15]

Mums tiek rādīts skaists, brīnišķīgs Dieva žēlastības un laipnības piemērs. Mēs redzam, kā Viņš uzklausa dievbijīgo lūgšanas; tas mūs mudina lūgt, un arī mūsu ticība brīnumainā veidā tiek stiprināta, lai spētu stāties pretī neticībai un šaubām. Jo tas rakstīts nevis kalpa, bet tevis un manis dēļ. Pirms vēl kalps ir beidzis runāt, redzi, lūgšana jau ir uzklausīta; kamēr viņš vēl runā, Dievs viņa lūgšanu apstiprina un uzklausa.

Tādēļ mums ne brīdi nav jāšaubās, ka Dievs ar labpatiku un prieku uzklausa mūsu lūgšanas un vēlas dot mums to, ko lūdzam, kā Viņš tiek slavēts Ps.66:20: “Lai slavēts Dievs, kas nav atsacījies paklausīt manu lūgšanu, nedz novērsis savu žēlastību no manis!” Tas ir Dieva īstais un īpašais vārds – Viņš ir Dievs, kas uzklausa lūgšanu; šis vārds pieder Viņam vienīgajam – tāpat, kā Viņš un tikai Viņš ir debess un zemes Radītājs.

Un Dievs ne tikai uzklausa lūgšanas, kuras teiktas, nenorādot nekādus apstākļus, bet mēs varam būt pārliecināti, ka tai pašā brīdī, kad lūgšana tiek izrunāta, tas, ko lūdzam, jau notiek vai ir noticis. Par to liecina daudzi mierinoši Rakstu vārdi, ko atrodam psalmos, kā Ps.22:6: “Tevi viņi piesauca un tapa atpestīti, uz Tevi viņi cerēja un nepalika kaunā.” Tas skan pavisam vienkārši bez kādām piebildēm.