Skip to content
5. decembris, 2025
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

185. Kādos dažādos stāvokļos Jēzus ir savā pestītāja misijā?

  • Sākums
  • Dieva piedošana
  • e-refleksijas

Dieva piedošana

Herolds Risto
Noklausies šo e-publikāciju

Daži cilvēki domā, ka Evaņģēlija vēsts ir kaut kas novecojis. Citi to uzskata par pašsaprotamu vai domā, ka Dieva piedošana ir piemērojama tikai lielu morālo pārkāpumu gadījumā.

Dieva piedošana

Taču, ja Kristus krusts ir kristīgās ticības sirds, tad grēku piedošana ir tās pulss, kas nepārtraukti sitas Kristus miesā. Tā ritms ir saklausāms kristiešu dzīvē, kad viņi dzird un izrunā izlīguma vārdus. Ja garīgo cīņu varētu reducēt uz vienu vārdu, tad tas būtu “piedošana”.

Īsts kristīgais garīgums pieaug nekur citur kā vien Kristus krusta pakājē. Garīgo cīņu iespējams uzvarēt vienīgi tad, kad kristieši iztukšo sevi no sevis pašiem, apzinoties, ka viņiem nav nekā, ko piedāvāt. Ja neatzīsim, ka esam bezpalīdzīgi grēcinieki, mēs noteikti cietīsim neveiksmi cīņā pret saviem ienaidniekiem. Mēs esam visvājākie tad, kad jūtamies visspēcīgākie (2.Kor.12:9). Uz mūsu pazemības atzīšanu ik dienu tiek atbildēts ar nepārtrauktu Evaņģēlija apsolījumu: “Jūsu grēki ir piedoti.” Mēs esam grēcinieki, un mūsu grēki ir piedoti. Šajos Kunga vārdos mums ir spēks, cerība un palīdzība. Viņa piedošanas piepildīti un pazemībā pasargāti Viņa varenajās un žēlastības pilnajās bruņās, mēs uzvaroši apliecinām: “Tas Kungs ir mans stiprums un mans vairogs, mana sirds paļaujas uz Viņu. No Viņa man nāk palīdzība ..” (Ps.28:7).

Viena no senākajām baznīcas lūgšanām ir Jēzus lūgšana:

Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, apžēlojies par mani, grēcinieku.

Kad tā tiek sirsnīgi lūgta, kristieši sevi asociē ar muitnieku templī, kurš devās prom svētlaimīgs – pretstatā paštaisnajam farizejam, kurš uzskatīja, ka patiesā reliģija nozīmē ko citu, nevis Dieva žēlastību.

Mūsu jaunā dzīve Garā sākas un beidzas ar to, ka mēs ik dienu sevi sitam krustā līdz ar Kristu (Gal.2:20). Jo vairāk mēs apzināmies savu grēku dziļumu, jo vairāk aptveram Viņa piedošanas dziļumu un Dieva žēlsirdīgo raksturu. “Viņam vajag augt, bet man iet mazumā” (Jņ.3:30). Viņa piedošanas atspirdzināti, Viņa mīlestības dzīti, mēs spējam mīlēt, piedodot citiem viņu grēkus.

Tā kā mēs esam vienoti ar Kristus sirdi grēknožēlā un piedošanā, Viņa asinis plūst mūsu sirdī un dvēselē, radot nemainīgas mīlestības darbus. Apziņa, ka piedošana nekad nenoveco, liek mums tuvoties citiem tādā pašā veidā, kā Dievs ir tuvinājies mums – un mums seko Gara augļi: “.. mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība” (Gal.5:22–23).

Grēks mūs bombardē kā no iekšienes, tā no ārienes. Dažos gadījumos mums ir nodarīts pāri; citos gadījumos mēs esam vainīgie. Kā teikts agrīnajā kristiešu Nakts lūgšanā:

Daļu savu grēku es zinu – domas, vārdus un darbus, par kuriem es kaunos, – bet daļa ir zināma tikai Tev.

Parasti grēks un visas tā sekas ir sajauktas vienā lielā putrā. Neatkarīgi no tā, kurš ir vainīgais, šie tīkli mūs sasaista ar ļauno un attālina no debesīm, ja vien tiem nepretojamies ar piedošanu.

Dieva valstībā tumsa un gaisma nepastāv līdzās. Ir tikai viena persona, kas mūs var izglābt no grēkpilnā labirinta, kurā esam ieslodzīti, proti, Jēzus. Dziedināšanai no grēka nodarītā kaitējuma nepieciešama mūsu rīcība. Mēs piedodam, jo mums ir piedevis Kristus. Kad runa ir par tādiem nežēlīgiem noziegumiem kā seksuāla vardarbība vai slepkavība, piedot, protams, ir grūtāk, nekā šķiet.

Kad mācītāji uzsver Kristus beznosacījumu mīlestību pret visiem cilvēkiem, daudzi to pārprot. Noziedzniekam tik un tā ir jāsamaksā par savu noziegumu saskaņā ar laicīgajiem likumiem. Daži grēku piedošanu jauc ar grēku ignorēšanu, citi kļūdaini domā, ka piedot dziļi ievainojošus grēkus nozīmē arī aizmirst, ka tie jebkad ir notikuši.

Tēmas: beznosacījuma mīlestība Dieva valstība evaņģēlija vēsts Garīgā cīņa dvēseļkopšanai grēknožēla grēku piedošana jaunā dzīve Garā kristīgais garīgums

Continue Reading

« Žēlastība un ticība
Starp lūgšanu un darbu »
                       

Ieskaties

Tā Kunga īpašais darbs cilvēka dvēselē
Autoritātes krīze
Mātes aicinājums
Par Pirmo Makabeju grāmatu

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Amats un draudze ir nešķirami vienoti Amats un draudze ir nešķirami vienoti
    • e-raksti

    Amats un draudze ir nešķirami vienoti

  • Atradums vēlreiz apliecina Bībeles vēsturisko precizitāti Atradums vēlreiz apliecina Bībeles vēsturisko precizitāti
    • e-ziņas

    Atradums vēlreiz apliecina Bībeles vēsturisko precizitāti

  • Atvēlēt vietu Dievam Atvēlēt vietu Dievam
    • e-refleksijas

    Atvēlēt vietu Dievam

  • Jaunpiedzimšanas notikums Jaunpiedzimšanas notikums
    • e-refleksijas

    Jaunpiedzimšanas notikums

  • Nest vislielāko gaismu Nest vislielāko gaismu
    • e-video

    Nest vislielāko gaismu

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Dieva piedošanas īstenais cēlonis
  • Lūgšana “Mūsu Tēvs”: Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem
  • Ko mēs lūdzam Tēvreizes piektajā lūgšanā?
  • Par kristiešu cīņu ar grēku un Dieva piedošanas robeža
  • Vai liekulis var saņemt grēku piedošanu?
  • Kā Dievs definē piedošanu?
  • Grēku piedošanas iemantošana

Pēdējie komentāri

  • Janis Karklins: “grēcinieki..Labi, ja to saprotam”
  • gviclo: “Šīs pārdomas liek apdomāt to šauro un neredzamo robežu starp cilvēcīgo naidu un ambīcijām un starp dievišķo pavēli šķīsti sludināt.…”
  • e-firziķis: “Dzirdēju televīzijā dižputna Vanaga olas jaunizperētā arhivanckara čiepstēšanu, kas atgādināja repera Armanda parodēto gaišo misionāru draudzes garīgo skolotāju, kas pamatīgi…”
  • Janis Karklins: “Āmen!”
  • Roberto: “ņemot vērā paradigmu - jo mazāk zin, jo savās acīs gudrāks šķiet - tad visdrīzāk uzrastos daudz "gudro", kas zinātu…”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Atkl.21:6
    Es iztvīkušam došu no dzīvības ūdens avota bez maksas.

ilustrētā baznīca

Trīs debesskrāpji ar krustiem

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2025