Dievkalpojums kā masveida radu salidojums

Vēsturiski sētiņa ap dažu baznīcu altāriem ir bijusi pusapļa formā, jo aplis tika pabeigts otrpus sienai – tur, kur atradās kapsēta. Šāds arhitektoniskais izkārtojums simbolizē vienotību starp dievlūdzējiem virs zemes un debesīs, kad mēs pulcējamies dievkalpojumā baznīcā.

Vai tas būtu vēža slimnieks, kurš mūsu acu priekšā, sāpju mākts, devies mūžībā paliatīvās aprūpes nodaļā, vai autoavārijā traģiski bojā gājis jauns vīrietis, par kuru sēro viņa dzīva palikusī sieva, vai dziļi satriekta jauna pāra nedzīvi dzimušais bērns – ikviens zaudētais mīļotais cilvēks mums ir tuvāk, nekā mēs domājam.

Kā liturģiskas baznīcas mācītājs esmu atklājis, ka vārdi, kas tiek dziedāti Svētā Vakarēdiena izdalīšanas sākumā – “tāpēc mēs līdz ar visiem eņģeļiem un debesu pulkiem slavējam Tavu godību” – bieži vien sniedz dziļu mierinājumu maniem sērojošajiem draudzes locekļiem. Mūžībā aizgājušie Kristum uzticīgie pieder pie šiem “debesu pulkiem”. Lai gan nevaram ar viņiem sazināties, mēs esam un paliksim vienoti mūžībā.

Dievkalpojuma svinēšana ir kā liels radu salidojums. Kopā ar saviem mirušajiem brāļiem un māsām mēs lūdzam, slavējam un pielūdzam mūžīgo Dievu. Tāpat kā reiz viņi to darīja uz zemes, viņi turpina pielūgt savu Kungu debesīs. Viņi piedalās šajos priecīgajos notikumos, gaidot mūžīgās svinības, kuras paredzētas laiku beigās. “Bet jūs esat tuvojušies Ciānas kalnam un dzīvā Dieva pilsētai, debesu Jeruzalemei un eņģeļu neskaitāmiem pulkiem, svētku sapulcei ..” (Ebr.12:22). Nav brīnums, ka Bībele debesis salīdzina ar kāzu mielastu.

Mēs esam tuvu ne tikai saviem ticīgajiem tuviniekiem, bet arī milzīgajam debesu karaspēkam, kas mums līdzās kalpo. Svētajā dievkalpojuma brīdī mūsu smagās nastas un pretenzijas pret Dievu izskatās niecīgas. Kalni, uz kuriem mums, pēc mūsu domām, bija jāmirst, – vienalga, vai tie bija patiesi vai iedomāti, – izskatās mikroskopiski blakus triumfējošajam dzīvības kokam, pie kura karājās Jēzus.

Šajā vīzijā, kurā svētie un eņģeļi vienojas kopīgā pielūgsmē, dziedādami nebeidzamu baznīcas himnu, mūzika apslāpē mūsu katra individuālo “es”. Debesu pilsētas milzīgie apmēri uz mūsu mūžu liek palūkoties perspektīvā. Mēs noliekam savus vainagus – visu, ko dzīvē esam sasnieguši ar saviem vārdiem un darbiem, – Jēra goda krēsla priekšā (Atkl.4:10). Mūsu darbs ir pabeigts, un nu esam mūžīgi pasargāti no ļaunuma un briesmām. “Tad es redzēju un dzirdēju kā daudzu eņģeļu balsi visapkārt goda krēslam, dzīvām būtnēm un vecajiem, viņu skaits bija miriādu miriādes un tūkstošu tūkstoši, kas sauca skaņā balsī: “Cienīgs ir tas Jērs, kas tapa nokauts, ņemt spēku, bagātību, gudrību, stiprumu, godu, slavu un pateicību!” Un es dzirdēju visu radību debesīs, virs zemes, apakš zemes, jūrā un visus, kas tur ir, sakām: “Tam, kas sēd goda krēslā, un tam Jēram, lai ir pateicība, gods, slava un vara mūžu mūžos”” (Atkl.5:11–13).

Kāda pacilājoša vīzija! Visi debesu pulki, mācītāji un ļaudis, svētie un eņģeļi vienojas bijībā un svinēšanā, kopīgi dziedot, esot sadraudzībā, vienojoties lūgšanā, slavējot Dievu un saucot: “Ozianna!”

Baznīcā mēs neizliekamies, ka Dievs ir klātesošs. Dievs patiešām ir ar mums! Un tur ir arī visa debespulku draudze. Tomēr viņi paliek apslēpti mūsu acīm; mēs nedzirdam un neredzam neko neparastu. Mūzika, apgaismojums, attēli un krāsas – un dažās baznīcās arī vīraks, priesteru tērpi un altārsegas – ir paredzēti, lai palīdzētu mums sajust, ka esam pievienojušies šiem debesu svētkiem. Spilgtas un krāsainas vitrāžas senajās katedrālēs ir domātas tam, lai dievlūdzējiem atgādinātu, ka viņiem visapkārt ir svētie, kuri caurstrāvo mūsu svēto telpu ar savu mirdzošo gaismu un krāšņo spožumu.

Tomēr pat visskaistāk izrotātās baznīcas nevar pilnībā atspoguļot brīnumaino veidu, kādā debesis un zeme ir savienotas kopīgā pielūgsmē. Eņģeļu pavadoņi ieskauj Jēzu, cilvēces kāpnes uz debesīm, pa kurām uzkāpj un nokāpj svētie eņģeļi, rūpēdamies par visām mūsu vajadzībām. Neatkarīgi no tā, vai mūsu dievkalpojumi ir lieli vai mazi, bagāti vai nabadzīgi, mūsu svētais Dievs ir klātesošs, kad mēs pielūdzam saskaņā ar Dieva svēto vārdu.