Viltus baznīcas briesmas

Mēs varam mācīties no Lutera. Viņu pārāk nenodarbināja atšķirības starp “vienīgo” Baznīcu un “daudzajām” baznīciņām.

Lutera problēma bija pretrunas starp “patieso Baznīcu” un “viltus baznīcu” – baznīcu, kas izskatās kā Jēzus Kristus Baznīca, bet tāda īstenībā nav. Kaut arī neskaitāmi bīskapi un prelāti nāktu no baznīcas un apgalvotu kaut ko, kas nav pierādāms ar Dieva Vārdu, tā nebūtu īstā Baznīca, bet viltus baznīca.

Patiesā Baznīca turas pie Dieva Vārda; ja kāds saka kaut ko pretēju tam, tas nav no Jēzus Kristus Baznīcas, kaut arī visi izcilākie baznīcas vīri pasaulē stāvētu un kristu par to. No pasaules radīšanas līdz tās galam būs divas baznīcas, ko Augustins sauc par Kainu un Ābelu.

Mūsu Kungs Jēzus Kristus mūs ir mācījis neklausīties uz viltus baznīcu. Viņš pats atšķir šīs divas baznīcas vienu no otras. “Sargaities no viltus praviešiem, kas pie jums nāk avju drēbēs, bet no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki.” (Mt.7:15)

Kur ir pravieši, tur ir arī baznīcas, kurās viņi sludina. Ja tie ir viltus pravieši, tad baznīcas, kurās viņi sludina, arī ir viltus baznīcas. Ikviena baznīca atrodas briesmās kļūt par viltus baznīcu; brīdī, kad sludināšana ir pretēja Dieva Vārdiem, ir dzimusi viltus baznīca.