Vienlīdzība Dieva acīs

Ja mēs zinām, ka visa mūsu sistēma ir šīs “garīgās spitālības” saindēta, tad citādi raugāmies uz pārējiem.

Saskaroties ar konfliktu ģimenē vai darbā, redzam, ka citu grēks ceļas no tās pašas “saknes un avota” kā mūsējais. Mums nevajag izlikties, ka esam labāki nekā viņi. “Visi mēs… no dabas esam dusmības bērni”; mēs visi esam vienādi pelnījuši Dieva sodu. Kad to sapratīsim, mēs mazāk vēlēsimies kritizēt un pamācīt citus.

Tas pats attiecas arī uz ražošanas attiecībām. Mēs vairs tik naski nevainosim arodbiedrību vadītājus, komunistus vai kapitālistus par ekonomisko nestabilitāti. Drīzāk gan iemeslu saskatīsim naudas kārē (mamonā) un mūsu visu alkatībā. Ja mēs nebūtu “pilnīgs prestats Dievam”, tad naudai mūsu acis nebūtu tāds pievilkšanas spēks.

Tiem, kuri apmeklē baznīcu un uzskata sevi par tikumīgiem un taisniem sabiedrības locekļiem, vairāk nekā jebkuram citam nepieciešams izlasīt, ko Konkordijas Formula saka par iedzimto grēku. Kāpēc mūsu baznīcas bieži piesaista tikai noteiktu cilvēku tipu? Vai tāpēc, ka bezpajumtnieki, dzērāji un netīreļi domā, ka mēs jūtamies pārāki par viņiem? Konkordijas Formula mums atgādina, ka Dieva acīs visi cilvēki ir patiesi vienlīdzīgi – grēkā.

Iedzimtais grēks nav grēks, ko var pazit.

Šis ļaunums ir tik neaprakstāms, ka to nevar atpazīt racionālā ceļā, bet vienīgi no Dieva Vārda.

Cilvēks, kurš vienmēr vēro sevi greizā spoguli, nekad nevar iedomāties, kāds izskatās patiesībā. Tikai tad, kad Dieva Vārds atklāj, cik tālu Dievs iet, lai piedotu man, mirdams pie krusta manis dēļ, es varu sākt aptvert, cik dziļa ir mana izvirtība.