Uzrunāt Dievu Tēvreizes lūgšanā

Kāds gudrs mācītājs reiz prātīgi sacījis, ka Tēvreizes lūgšana ir kā atvērta paradīze virs zemes, kur izglābtais cilvēks atkal drīkst runāt ar Dievu kā savu Tēvu un staigāt starp šī dārza skaistākajiem un auglīgākajiem kokiem – šiem septiņiem lūgumiem.

Kāds cits sacījis, ka, saņemot žēlastību izprast šīs lūgšanas satura pilnību, ticīgam cilvēkam vairs nebūs nepieciešami nekādi Kristus dievišķības pierādījumi. Šeit atrodamas visas ticīgā sirds vēlmes un vajadzības.

Par Dāvida psalmiem M. Luters ir teicis, ka tie dod mums privilēģiju ieskatīties kristieša sirdī, bet Tēvreizes lūgšana šo sirdi atklāj vēl pilnīgāk. Tas liek mums domāt, ka Tēvreize ir pati labākā mēraukla ticīga cilvēka sevis pārbaudei. Ja cilvēks pats bez īpaša atgādinājuma ilgojas, alkst un nopūšas saskaņā ar šīs lūgšanas vārdiem, tam patiesi ir Kristus prāts, tas ir dzimis no Dieva un ir jauna radība. Turpretī, ja cilvēka sirds ir klajā pretrunā ar šīs lūgšanas vārdiem, tad tas dzīvo pretēji Kristum un tā izdara rupjus grēkus, Dieva priekšā ar muti lūgdams lūgšanu, kura nenāk no sirds.

Tādēļ sāksim ar to, ka īsi pārbaudīsim savas dvēseles stāvokli, vai tas ir saskaņā ar Tēvreizes lūgšanu. Tev, lasītāj, jau laikus jāmācās uzrunāt Dievu Tēvreizes lūgšanā, lai tu būtu patiesi un mūžīgi vienots ar Viņu debesīs. Tu nevari ierasties Viņa mājokļos kā svešinieks, kas Namatēvu nepazīst, – tā Kristus brīdina, izteikdams pazudināšanas vārdus: “..Es jūs nekad neesmu pazinis..” (Mt.7:23). Ikvienam ir svarīgi jau šīs dzīves laikā iepazīt Dievu un runāt ar Viņu saskaņā ar Jēzus vārdiem.

Izpēti un izdibini, vai proti ar Viņu runāt, vai arī pirms šīs lūgšanas tavā sirdī vēl ir jānotiek kaut kam citam. Jā, varbūt vispirms tev ir vajadzīga lielā un būtiskā pārmaiņa, jaunpiedzimšana, kas tev ir pat nepieciešamāka par pašu lūgšanu! Citādi starp tevi un Dievu var atklāties kāds nepatīkams pārpratums un dārgā Tēvreize tev kļūs par īstu apsūdzību, ikviens tās lūgums būs tavam prātam pretējs, un tu Dieva vaiga priekšā būsi liekulis. Iedomājies: cilvēks tuvojas Dievam un saka: “Mūsu Tēvs,” kaut arī pats nekad nav gribējis kļūt par Dieva bērnu! Lūgšana neatbilst viņa ticībai, jo tas cilvēks nemaz nezina, ko nozīmē piedzimt no augšienes, un mācību par svētīgo dievbērnību tas nicina.

Kristus nepārprotami paskaidro, ka vārds “Tēvs” neapzīmē Viņu tikai kā visa Tēvu, visas radības Dievu, arī visu zvēru un putnu Tēvu. Nē, Kristus, uzrunādams Mariju, norāda vēl ko citu: “..ej pie Maniem brāļiem un saki tiem: Es aizeimu pie Sava Tēva un jūsu Tēva, pie Sava Dieva un jūsu Dieva” (Jņ.20:17). Tā kļūst saprotams, ko šeit nozīmē vārds “Tēvs”. “Mani brāļi” lai klausās, “Es aizeimu pie Sava Tēva un jūsu Tēva”, Sava un jūsu.