Pirmdzimušais no mirušajiem

Kas ir Lieldienas? Dažādi cilvēki to skaidro atšķirīgi. Daudzi cilvēki tos vienkārši uztver kā pavasara atnākšanas svētkus. Bet kristieši svin sākotnējos Lieldienu notikums. Toreiz pirms gandrīz 2000 gadiem Kristus paveica to, ko neviens cits pirms Viņa nebija spējis.

Viņš pāršķīra jaunu lappusi mūsu pasaules vēsturē. Viņš nomira un augšāmcēlās. Līdz Kristum nāves durvis bija aizvērušās aiz visiem cilvēkiem, un neviens nebija spējis šīs durvis atvērt. Bībele Kristu sauc par “pirmdzimušo no mirušajiem”. Kā neuzveicams varonis Viņš cīnījās un uzvarēja nāves iznīcinošo varu. No šīs cīņas Kristus atgriezās dzīvs.

Taču atgriezies, Viņš vairs nebija gluži tāds pats, kādu Viņu pazina iepriekš. Daudzkārt Jēzum nācās pārliecināt pirmos augšāmcelšanās lieciniekus, ka Viņš nav spoks un ka Viņš nebūt nerēgojas, bet ir patiešām augšāmcēlies un dzīvs.

Kaut kādā ziņā cilvēkiem bija viegli Viņu noturēt par spoku: brīžam Viņš “parādījās” un brīžam atkal “pazuda”. Reiz Viņš, pavisam negaidot, ieradās pie mācekļiem caur aizslēgtām durvīm. Neko tādu viņi savā mūžā nebija pieredzējuši, tāpēc nav brīnums, ka pirmā reakcija bija pārsteigums un vēlēšanās “sev iekniebt”.

Tomēr mēs redzam, ka, Jēzum sastopoties ar mācekļiem pēc augšāmcelšanās, Viņš tiem nemitīgi rādīja un apliecināja, ka Viņam patiešām ir ķermenis. Skeptisko apustuli Tomu Jēzus mudināja likt pirkstu Viņa krustā sišanas brūcēs, lai tas pats pārliecinātos un beidzot noticētu. Vēl kādā zīmīgā epizodē pēc Lieldienām Jēzus ieturēja maltīti un ēda zivis kopā ar saviem mācekļiem. Ja Jēzus būtu spoks un Viņam nebūtu ķermeņa, tad taču Viņš to nespētu!

Arī cilvēkiem mūsdienās kādreiz ir grūti saprast Lieldienu notikumus. Viņi šaubās, vai vispār var notikt šāda miesīga augšāmcelšanās. Viņi domā, ja tas ir iespējams, tad droši vien augšāmcēlās tikai Jēzus gars, nevis ķermenis. Tie augšāmcelšanos uzskata par kaut ko nereālu, netveramu vai ēterisku. Tāpēc, dzirdot stāstus par to, ka Jēzus augšāmcēlās miesīgi un turklāt vēl mielojās ar zivīm, tie mēdz smīnēt un raustīt plecus: tas šķiet pārāk neticami.

Taču augšāmceltā Kristus ķermenis bija īsts. Svētie Raksti saka, ka tas bija jauns, labāks ķermenis, kuru vairs neierobežoja laicīgas lietas. Bībele to sauc par apskaidroto jeb godības miesu. (Vairāk par to var izlasīt 1.Kor.15:35-58) Tas, protams, ir atšķirīgs no cilvēka mirstīgā ķermeņa, kas pieder šai iznīcīgajai pasaulei. Jēzus augšāmceltais ķermenis bija it kā no citas, jaunas, labākas pasaules.

Jēzus mācekļiem bija sacījis, ka Viņš atgriežas pie Tēva, lai tur sagatavotu mums mājas vietu. (Jņ.14:1-3) Citiem vārdiem sakot, Jēzus taisās radīt jaunu, pilnības pasauli, kur visiem ticīgiem būs īstās mājas. Jēzus ir “pirmdzimušais no mirušajiem”. Tas nozīmē, ka, pateicoties Jēzus uzvarai pār nāvi, visi ticīgie sekos Viņam no nāves – dzīvībā.

Tāds ir Dieva apsolījums: gluži kā Kristus ir augšāmcēlies no mirušajiem, arī mēs, kas Viņam ticam, reiz celsimies augšām. Arī visiem ticīgiem ir apsolīts apskaidrots godības ķermenis, kas būs brīvs no grēka, sāpēm, ciešanām un nāves. Mēs būsim pārvērsti kā jauni radījumi, kas dzīvos pilnīgā saskaņā ar Dievu un visu Viņa jauno radību. Tieši tāpēc Lieldienas spēj sniegt mums daudz prieka un cerības, ka nāves vara ir salauzta un mums ir daļa Kristus uzvarā.