Par laicīgo valdīšanu

“Tautas lai smagi strādā tev, un ciltis lai zemojas tavā priekšā.” [1.Moz.27:29]

Otrā svētības daļa ir laicīga un saistīta ar valdīšanu.

Jēkabs tiek iecelts par tautu un daudzu ļaužu kungu, tā, ka viņa pēcnācējiem jābūt kungiem un ķēniņiem, ne tikai namatēviem. Jo tautas viņiem kalpos, pakļaudamās ne tikai kā namatēviem, bet kā valdniekiem un ķēniņiem. Turklāt Jēkabam kalpos ne tikai viena tauta, bet daudzas tautas un daudz ļaužu.

Tas viss ir piepildījies soģu un ķēniņu laikā, kad Israēla bērni ieņēmuši Kānaāna zemi, ne tikai pakļaudami idumiešus, bet pilnīgi iznīcinādami visas šīs zemes tautas un ķēniņus.