Spēja piedot un paturēt grēkus uz zemes

“Šinī pašā pirmajā nedēļas dienā, vakarā, kad mācekļi, bīdamies no jūdiem, bija sapulcējušies aiz aizslēgtām durvīm, nāca Jēzus, stājās viņu vidū un saka viņiem: “Miers ar jums!” Un, to sacījis, Viņš tiem rādīja Savas rokas un sānus. Tad mācekļi kļuva līksmi, savu Kungu redzēdami. Tad Jēzus vēlreiz viņiem saka: “Miers ar jums! Kā Tēvs Mani sūtījis, tā Es jūs sūtu.” Un, to sacījis, Viņš dvesa un sacīja viņiem: “Ņemiet Svēto Garu! Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti, kam jūs tos paturēsit, tiem tie paliks.”” [Jņ.20:19-23]

Spēja piedot un paturēt grēkus uz zemes ir tik skaidri un unikāli piešķirta Baznīcai un tās kalpiem, ka tai nav nepieciešami citi pierādījumi. Tie, kas noliedz šo varu Baznīcai, pretojas Baznīcas svētajām lietām. Viņi pretojas Dieva Dēlam un paziņo, ka Viņa Vārds ir meli. Bet kāds var jautāt, kurā vietā ir rakstīts, ka apustuļi ir piedevuši grēkus tāpat kā baznīcas sludinātāji? Mēs atbildam, ka, kaut arī mēs neatrodam šo Atslēgu varas ceremoniju apustuliskajā baznīcā, mēs tomēr atrodam kaut ko līdzvērtīgu. Svētais Pāvils raksta korintiešiem: “Jeb vai jūs nezināt, ka netaisni neiemantos Dieva valstību? Nepievilieties! Ne netikli, ne elku kalpi, ne laulības pārkāpēji, ne malaki, ne vīriešu piegulētāji, ne zagļi, ne mantrauši, ne dzērāji, ne zaimotāji, ne laupītāji neiemantos Dieva valstību. Un daži no jums bija tādi. Bet jūs esat nomazgāti, jūs esat svēti kļuvuši, jūs esat taisnoti Kunga Jēzus Kristus Vārdā un mūsu Dieva Garā.” [1.Kor.6:9-11] Šeit Pāvils runā par grēku piedošanu grēkā kritušiem, bet grēkus nožēlojošiem korintiešiem. Kad svētais apustulis apgalvo, ka “jūs jau visi ticēdami uz Jēzu Kristu esat Dieva bērni” [Gal.3:26], “no žēlastības jūs esat pestīti ticībā” [Ef.2:8] un tamlīdzīgi, tas neatšķiras no tā, ko Tas Kungs teica triekas ķertajam: “Ņemies drošu prātu, dēls, tavi grēki tev piedoti.” [Mt.9:2] Kad Ananija kristīja Saulu, tas ir tas pats, it kā viņš būtu sacījis: “Ļaujiet man jums pasludināt grēku piedošanu.”

Apustuļi skaidri sev piešķīra spēku piedot grēkus, un viņi izmantoja šo varu ar skaidriem vārdiem. Mēs lasām par cilvēku Korintas draudzē, kurš bija izdarījis incestu un kuru visa draudze bija tik bargi sodījusi, ka viņš stāvēja uz izmisuma robežas. Pāvils raksta draudzei: “Tādam ir vairākuma rājiens pietiekošs. Tagad ir labāk, ka jūs viņam piedodat un to iepriecināt, lai to nenomāc pārāk lielas skumjas. Tāpēc es jūs lūdzu, parādiet viņam mīlestību. .. Kam jūs piedodat, tam arī es piedodu; jo, ja es kādam esmu piedevis, tad to esmu darījis jūsu dēļ Kristus vaiga priekšā, lai sātans mūs nepieviltu.” [2.Kor.2:6-8,10] Šī liecība ir tik skaidra, ka pat daudzi absolūcijas ienaidnieki nenoliedz, ka vismaz svētie apustuļi izmantoja šo varu grēku piedošanai. Bet viņi jautā: kā cilvēks var pierādīt, ka arī mūsdienu evaņģēlija sludinātājiem ir šī vara?

Vai tad pats Svētais Pāvils nepasludina: “Vai tad visi ir apustuļi?” [1.Kor.12:29] Ir taisnība, ka starp apustuli un mūsdienu Baznīcas kalpu ir liela atšķirība. Apustuļi bija nekļūdīgi, savukārt mūsdienu Baznīcas kalpi tādi nav. Apustuļiem bija spēks veikt brīnumus un pravietot, kamēr mūsdienu Baznīcas kalpiem nav šāda spēka. Apustuļus tieši aicināja Kristus, Dieva Dēls, savukārt mūsdienu Baznīcas kalpus Kristus aicina netieši, tas ir, caur draudzi. Apustuļi saņēma aicinājumu doties pa visu pasauli, savukārt, mūsdienu Baznīcas kalpiem darbības sfēra bieži vien tiek ierobežota ar draudzi, kurai viņi kalpo. Tomēr, runājot par Evaņģēlija sludināšanas amatu, starp viņiem nav atšķirības. Tā Kunga vārds mums nosaka, kas mums jādara: “Sludini evaņģēliju” [1.Kor.1:17] Tajā teikts arī: “Kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā,” [Mt.28:19] un “Dariet to man pieminot”. Vai šīs pavēles attiecas tikai uz apustuļiem? Nē! Kristus apustuļiem skaidri saka: “Mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis.” [Mt.28:20] Pavēle mācīt, kristīt un svinēt Svēto Vakarēdienu attiecas uz visu laiku baznīcu. Baznīcai visu laiku ir jāievēro arī tas, kas tika uzticēts mācekļiem. Un tas ietver Kunga norādījumu: “Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti, kam jūs tos paturēsit, tiem tie paliks.”