Tīri ticībā Jēzus vārdiem

Atcerēsimies pirmos Svētā Vakarēdiena viesus, par kuriem Kristus mācīja, ka tie ir tīri un šķīsti Viņa draugi un brāļi, kaut arī mēs labi zinām, ka te nebūt nebija pilnīgi un viņos joprojām bija ļoti daudz kļūdu un vājību.

Jā, ir pavisam skumji vērot, kā mācekļi tūdaļ, kad bija saņēmuši kāju mazgāšanas mācību (Jņ.13.4-15); iznākdami uz ceļa, sāka noskaidrot, kurš no tiem ir lielākais un svarīgākais.

Ģetzemanes dārzā tie nevienu pašu stundiņu nespēja palikt nomodā kopā ar savu Glābēju, kad Viņš, asins sviedrus svīzdams, viņus lūdza: “..esiet ar Mani nomodā” (Mt.26:38). Tad, kad Jēzu vēlāk apcietināja un saistīja, mācekļi bēga kur kurais, un, kad Viņu apsūdzēja un pret Viņu liecināja (kas Viņš ir), tad Pēteris aizliedza Viņu un zvērēja, ka nepazīst savu laipno Kungu un Pestītāju.

Tie visi bija smagi grēki. Bet pats šausmīgākais, ka tas notika pirmajās stundās pēc pirmās Svētā Vakarēdiena baudīšanas! Ko darīja mīļais Pestītājs?

Viņš mācīja, brīdināja un aicināja negrēkot, viņus pamudinādams: “Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, lai jūs neiekrītat kārdināšanā” (Mt.26:41). Tomēr Jēzus viņus neatraidīja un nepazudināja, Viņš neatteicās no draudzības ar tiem, Viņš neaizliedza tiem atkal nākt uz Viņa nāves atceres svētkiem, bet sacīja: “Tos sviniet bieži, Mani pieminēdami!”

Atcerieties, cik sirsnīgi Viņš tajā vakarā ar viņiem runāja — ar vismīļākajiem bērniem, it kā tie neko sliktu Viņam nebūtu nodarījuši. Jēzus tos mierināja visjaukākajā veidā un gatavoja visām bēdām un skumjām, kas tos gaidīja pēc drīzās šķiršanās no Viņa. “Jūsu sirdis lai neizbīstas,” Viņš teica, “Es jūs neatstāšu bāreņus, bet nākšu pie jums. jo Es dzīvoju, un jums būs dzīvot. Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu; ne kā pasaule dod, Es jums dodu. Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas” (Jņ.14).

Redziet, kādu mīlestību un sirsnīgu draudzību Jēzus pauž šajos vārdos! Un ne tikai to, bet Viņš arī pasludina, ka Viņa acīs mācekli būs tīri — būs tīri ticībā Viņa vārdiem un mīlestības solījumiem. Tāpēc Jēzus vairs nesauc viņus par kalpiem, bet par draugiem.