Par brīnumainā mielasta viesiem

Turpmāk mēs īpaši aplūkosim būtisko jautājumu par atšķirīgiem šī brīnumainā mielasta viesiem, kur vieni ēd un dzer uz dzīvību, bet citi uz nāvi. Tāpēc ņemsim nopietni un izpratīsim gan pirmo ļaužu sirdsapziņas raizes, gan otro pašpārliecinātību.

Dod Dievs, ka ikviens no mums, lai cik arī vājš, tomēr būtu krietns Jēzus Kristus māceklis un mēs patiesi būtu cienīgi viesi pie Tā Kunga galda, vispirms šīs zemes ceļojuma laikā un visbeidzot lielajā Debesu valstības mielastā!

Mūsu Kunga Jēzus Kristus miesas un asins sakraments ir ļoti vērtīgs un svētīgs, prieka, spēka un spirdzinājuma bagāts, tāpēc visām krietnām dvēselēm ir jāliek pie sirds apustuliskie vārdi par cienīgu tā lietošanu, kas lasāmi 1. vēstule korintiešiem (11:27-29), proti:

“Tad nu, kas necienīgi ēd šo maizi vai dzer Tā Kunga biķeri noziedzies pret Tā Kunga miesu un asinīm. Bet lai cilvēks pats sevi pārbauda, un tā lai viņš ēd no šīs maizes un dzer no šī biķera. Jo, kas ēd un dzer, tas ēd un dzer sev pašam par sodu, ja viņš neizšķir Tā Kunga miesu.”

Lai neēstu un nedzertu bez izšķiršanas – sev par sodu, ir ļoti būtiski lai, pirmkārt, rūpīgi no Dieva vārda izdibinām, kurš un kādā veidā top par cienīgu Dievgalda viesi, un, otrkārt, kas ir tie, kas necienīgi ēd un dzer Tā Kungu miesu un asinis. Īpaši nozīmīgi tas ir to maldu dēļ, kas atrodami arī mūsu vidū.

Par Svētā Vakarēdiena lietošanu ir divu veidu maldu mācības, kas diemžēl ir tik izplatītas un postošas, ka tās būtu jāapkaro no visām pusēm un, ja iespējams, pret tām jāvēršas ar bazūni, kas satricina kalnus.

Tas ir patiešām bēdīgi, ka augstais, svētīgais un žēlastības pilnais Kristus miesas un asins sakraments, kas lielā mīlestībā iedibināts Viņa vārgajiem bērniem un draugiem par prieku, spēku un spirdzinājumu viņu dzīves ceļojuma laikā, šādu maldu mācību dēļ atsevišķām dvēselēm kļūst pazudinošs, savukārt citiem žēlastības bērniem, kas dzīvo garīgā nabadzībā, tas kļūst par mokām, bailēm un trīsām.