Bīstamā komforta zona

Mēs visu darām pareizi –
Tik sajēgas mums nav;
Es gribu lai Tu izdari,
Bet darbs uz vietas stāv!

Es domāju, ja pieceltos
No savas siltās vietas
Un tavus darbus uzņemtos,
Mēs sakārtotu lietas.

Bet kā to spēšu izdarīt;
Kā atrauties no siles?
Par muļķi sevi pataisīt?
Tak pārtrūks biksēm vīles!

Un ja es došos palīgā
Tiem, kas zem klāja mokās…
Vai mana siltā vietiņa
Tad citam nenāks rokās?

Nē! Tā tik kļūšu dumpinieks –
Tāds, kurus šodien sodu;
Lai paliek tā, kā viss jau ir –
Tas atnesīs man godu.

Man jādzird nav ka neprotiet!
Jums jāzin kā to darīt!
Ej tu, un Tu! …un izdariet!
Es domāju ko parīt!

Ko parīt iesāks pasaule,
Kas cilvēkiem būs darīt;
Kā visas lietas sakārtot,
Kur dabūt Tev ko parīt.

Ir skaidrs – visiem nepietiks;
Daudz partiju un grupu!
Ir ellē jātriec pretinieks,
Kas izzīž tautas pupu!

Es visu daru pareizi
Bet sajēgas Tiem nav;
Mēs teicām, lai To izdari,
Bet viss uz vietas stāv!

– – – – – – –

Velns, pasaule un miesas prāts –
Ir trīs kas zemē valda!
Ja būsi gana apķērīgs –
Būs vieta tev pie galda!

Tu gribi, lai kas mainitos?
Kas mainīt var – tie NĒ!
Tās izmaiņas, kas nopietnas…
– Tās notiek dvēselē!

Ir pasaulē daudz iespēju,
Tu ej un meklē savu?
Tu sevi sauc par garīgu?;
Ved Jēzus ceļu tavu?

– – – – – – –

Heij! Atstāj visu!
Līdzi nāc!
Uz to nav gatavs
Miesas prāts.

Ņem! …Visu aizliedz!
Nāc man līdz!
To izdarīt –
…man bikses trīc.

Bet jaunais cilvēks,
Kas ir brīvs,
Jo staigā Krusta važās
Tas gandrīz sagrauts –
…knapi dzīvs,
Bet ticīgs – nevis bažās.