Par dienišķās maizes došanu

Kādēļ mēs lūdzam, lai dienišķā maize mums tiktu dota?

Mēs lūdzam par dienišķās maizes došanu, lai apliecinātu, ka Dieva priekšā mēs esam vienīgi ubagi. Viss, kas mums ir, nav pateicoties mūsu čaklumam, bet visu labumu augstākā Dāvātāja dievišķajai laipnībai.

Jo “visu acis raugās uz tevi, un tu dod tiem barību īstajā laikā, tu atdari savu roku un gādā ik dzīvajam, ko tas kāro.” (Ps.145:15-16)

Kas tevi dara pārāku? Kas tev ir tāds, ko tu nebūtu saņēmis? Un, ja tu esi saņēmis, ko tad tu lielies, it kā nebūtu saņēmis? [1.Kor.4:7]

Ja Kungs neuzceļ namu, veltīgi pūlas tā celtnieki, ja Kungs nesargā pilsētu, veltīgi nomodā sargs! Veltīgi jūs ceļaties agri un vēlu mitējaties strādāt, jūs, kas ēdat bēdu maizi, – saviem mīļajiem viņš tikpat daudz dos miegā! [Ps.127:1-2]