108. Kas ir nepatiesa liecība?


Atrasts Hēroda kaps

Izraēlas arheologi 12 kilometru attālumā no Jeruzalemes atraduši Bībelē pieminētā ķēniņa un bērnu slepkavas Hēroda kapu.


Kā liecina Jaunā Derība, ķēniņš, kas valdīja no 4. līdz 40.gadam pēc Kristus, nogalināja visus zēnus līdz viena gada vecumam. Viņš baidījās par savu troni, jo gudrie no Austrumu zemes bija pasludinājuši jauna ķēniņa dzimšanu. Hēroda kaps atrodas uz mākslīga pakalna starp Betlēmi un Nāves jūru – Herodionā, ķēniņa uzbūvētā valdības mītnē.

Arheologi kapu meklējuši 35 gadu garumā. Kapa vietu viņi identificējuši pēc vairākiem simtiem sarkofāga fragmentu. Taču nav nekādu uzrakstu, kas apliecinātu, ka tas ir Hēroda kaps.

Tomēr arheologi ir pārliecināti, ka tas ir īstais kaps, jo atbilst jūdu vēsturnieka Jozefa Flāvija aprakstam, kas aprakstija Hēroda kapu vietu un bēru ceremoniju.

Hērods ir pazīstama Bībeles persona. Viņš ir pārbūvējis Jeruzalemes templi, Masadas cietoksni, kā arī dibinājis ostas pilsētu Cezareju.

Birkas: , , , , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

2 atsauces par “Atrasts Hēroda kaps”

  1. MJ:


    `Kā liecina Jaunā Derība, ķēniņš, kas valdīja no 4. līdz 40.gadam pēc Kristus, nogalināja visus zēnus līdz viena gada vecumam.`
    ===
    Akordejons. Tas Hērods, kuram piesien zīdaiņu fragošanu, ir miris 4. gadā p.m.ē., kamēr pierādītā Kvirīnija tautas skaitīšana ir notikusi 6. gadā m.ē.
    http://en.wikipedia.org/wiki/Herod_the_Great#Death
    http://en.wikipedia.org/wiki/Census_of_Quirinius

    Nākošā lieta – kāda dārzeņa pēc valdniekam būtu jānogalina zīdaiņi, kāds no kuriem VARBŪT pēc n gadiem kļūs par šamējā konkurentu, vēl jo vairāk, uz 3 hvz no kurienes atnākušu `gudro` onku kļauzes pamata. Loģiskie ļapi:
    - Ja jau `gudrie` onkas zināja, ka šiten piedzims `jūdu ķēniņš`, vai tiešām `zvaigznēs` nebija rakstīts, ka Hērods centīsies šamos nogragot? Vai tiešām `austrumu gudrie` bija tik naivi?
    - Vai tiešām visi vēsturnieki/hronisti ignorētu TĀDU cūcību, kā masveida zīdaiņu izkaušanu?

  2. Roberto:


    paldies, draugs Mārrutk, par laiku precizēšanu, acīmredzot “Svētdienas Rīts” nebija lasījis Wikipediju



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.