Zvēra zīme – Post scriptum

Noklausies šo e-publikāciju

Dieva žēlastības mērķis ir vienkāršs un praktisks – mūžīgā dzīvība.

Tas ir nopietni jāņem vērā ne vien domājot par zvēra zīmi, bet arī pārdomājot katram savu dzīvi, jo arī kristiešu prātus nereti pārņem iznīcīgas, pasaulīgas domas un rūpes, kas var pilnībā novērst no Dieva noliktajiem mērķiem un uzdevumiem vai aizklāt tos. Jāatceras, ka arī ar vienu santīmiņu var aizklāt sauli vai pat visu pasauli, ja vien šo santīmiņu pieliek pietiekami tuvu acij. Un mūsu garīgais aklums – grēki, mazticība un zūdīšanās – bieži vien to arī izdara.

Ja tas ar kādu cilvēku ir noticis, tad visa viņa ticība un dzīve pārvēršas par tādu reliģiju, kas nevērš skatu uz mūžību, bet tikai šinī dzīvē vien cer uz Kristu. Apustulis par šādu ticību raksta: “Ja mēs tikai šinī dzīvē vien ceram uz Kristu, tad esam visnožēlojamākie cilvēki!” (1. Kor. 15:19)

Šāda reliģija ir virzīta uz laicīgu labumu sasniegšanu, tā itin labi varēs sadzīvot ar zvēra zīmi un tādēļ ir bīstama, jo ved mūs prom no Dieva nospraustajiem mērķiem un uzdevumiem un padara par pagāniem un elku kalpiem. Lai cik skanīgi, skaisti un cēli būtu citi mērķi, ko ierosina šāda reliģija, tie nevar būt par pamatu mūsu dzīvei. Viss, kas aizstājas priekšā ticībai, cerībai un mīlestībai uz Dievu, kļūst par elku kalpošanu un pirmā baušļa rupju pārkāpumu.

Šādi dzīvojot, var darīt pat šķietami viskrietnākos darbus, bet nevar nest augļus Dievam un piepildīt Dieva liktos uzdevumus un mērķus, kuru dēļ Viņš ir lēmis mums šajā pasaulē būt.

Tādējādi zvēra zīmes ieviešanas sākums varētu iezīmēt pasaules gala strauju tuvošanos, bet tās pilnīga ieviešana -izraisīt pasaules galu. Ja šajā rakstā piedāvātā hipotēze par zvēra zīmi atbilst patiesībai un izvairīties no zvēra zīmes pieņemšanas vairs nebūs iespējams, tad pasaules tālāka pastāvēšana zaudēs savu jēgu. Tā būtu pasaules gala skumjā un traģiskā puse.

Taču pasaules galam ir arī sava priecīgā un līksmā puse, kas vistiešākā veidā skar ticīgos. Apustulis Pēteris par šo priecīgo pusi raksta: “Slavēts lai ir Dievs, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, kas Savā lielajā žēlastībā mūs ir atdzemdinājis dzīvai cerībai ar Jēzus Kristus augšāmcelšanos no miroņiem, neiznīcīgam, neaptraipītam un nevīstošam mantojumam, kas ir uzglabāts debesīs jums, kas Dieva spēkā tiekat pasargāti ticībā pestīšanai, kas ir sagatavota, lai atklātos pēdējā laikā. Tad jūs līksmosities, tagad, ja tas ir vajadzīgs, drusku noskumdināti dažādos pārbaudījumos, lai jūsu pārbaudītā ticība, kas ir daudz vērtīgāka nekā iznīcīgais zelts, kas ugunīs tiek pārbaudīts, izrādītos teicama, slavējama un godājama, kad Jēzus Kristus parādīsies. Viņu jūs mīlat, lai gan neesat To redzējuši, uz Viņu jūs ticat, To tagad neredzēdami, un priecāsities neizsakāmā un apskaidrotā priekā, kad jūs sasniegsit savas ticības galamērķi – dvēseļu pestīšanu. “(1.Pēt.1:3-9)

Šo apskaidroto prieku nekas vairs nevarēs atņemt vai aptumšot – tas būs pārāks par visām bēdām, kas ceļā uz šo mērķi ticīgajam jāpiedzīvo. Jāņa atklāsmes grāmatā par to rakstīts šādi: “Un es dzirdēju stipru balsi no troņa sakām: “Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, Viņš mājos viņu vidū, un tie būs Viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs; nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir pagājis.” Tas, kas sēdēja goda krēslā, teica: “Redzi, visu Es daru jaunu.”” (Atkl. 21:3-5)