Vispirms tiesības, tad pienākumi

Ideālistiskai domāšanai tas var izklausīties atsvešināti, ka kristīgā ētikā vispirms tiek runāts par tiesībām un tikai tad par pienākumiem. Bet mēs neesam pie Kanta, bet pie Svētajiem Rakstiem, un tieši tāpēc vispirms jārunā par dabiskās dzīves tiesībām, proti, par to, kas ir dots dzīvei un tikai pēc tam par to, kas no tās tiek prasīts.

Dievs dāvā, pirms pieprasa. Dabiskās dzīves tiesībās netiek godāta radība, bet gan Radītājs, tiek atzītas viņa dāvanu bagātības. Tiesības nav Dieva priekšā, bet gan dāvātais dabiskais cilvēku priekšā kļūst par tiesībām. Tiesības uz dabisko dzīvi ir Dieva radītāja godības atspīdums kritušās pasaules vidū. Tās nav pirmajā līnijā tas, ko cilvēks var iesūdzēt sevis paša interesēs, bet gan tas, par ko Dievs pats iestājas.

Pienākumi rodas no tiesībām, tāpat kā uzdevumi no dāvanām. Tie ir ieslēgti tiesībās. Ja mēs dabiskās dzīves ietvaros vispirms runājam par tiesībām un tad par pienākumiem, tad mēs dodam evaņģēlijam vietu dabiskajā dzīvē.