Viņš dzīvo, kas bij miris! [189]

Prieks, prieks! Tas grēku-deldetajs No kapa augšām cēlies!
Nu mums ir sāpju remdetajs, – Ko sirds vēl vairak vēlies?

Pacelsim balsi, pestiti, Un teiksim savu Dievu;
Pielūgsim viņu zemigi, Kas dod šo lielo dienu.

Par mums papilnam gādāts ir, Kur ir, kas mūs apvaino,
Kas mūs no svētības atšķir? Še Dievs ir, kas mūs taisno!

Kur ir, kas mūs pazudina? Viņš, kas bij’ miris, dzīvo,
Un dzīvibu tam sludina, Kas tic un viņu mīļo.

Viņš Dievam mūs salīdzinajs Un grēkus mums piedevis,
No jauna mūs atdzemdinajs Un dzīvu cerib’ devis.

Tām sievām un tiem mācekļiem, Kam šķiet viņš guļot kapā,
Šām noskumušām dvēselēm Bēdas atņemtas tapa.

Tas Kungs iet preti bēdīgiem Un viņiem atnes mieru;
Tās vātis rādīdams viņš tiem Dar’ jaunu prieka-dienu.

Nu viņa augšāmcelšanās Mums mūžam būs par prieku;
Mums ceļās taisnība no tās, Kas dārga ir pārlieku.

Tas Tēvs ta Dēla upuri, Ko viņam mēs atnesam,
Apstiprinājis pilnīgi, Nu taisnoti mēs esam.

Kas tam kā nabags grecinieks Pieķerās, netop kaunā,
Tam paliek sirdī mūžigs prieks, Tam dzīviba ir jauna.

Mūs Jezus augšamcelšanbās Piepild’ ar jauniem spēkiem
Pastāvēt, kamēr jacīnās Pret pasauli un grēkiem.

Tev pateicam, ak žēligs Dievs. Sirds to nu tic un zina,
Ka mēs ar augšāmcelsimies Un dzīvosim pie viņa.

Nu staigāsim mēs ticībā Un sava Kunga prātu
Padarisim vientiesibā; Viņš allaž mums ir klātu.

Šis evanģeliums lai skan: Viņš dzīvo, kas bij miris!
Lai tas daudz tūkstoš reiz atskan: Viņš dzīvo, kas bij miris!

Alleluja, Alleluja! Lai visi saka: Amen.
Un mūžam dzied: Alleluja! Ta Kunga vārdā: Amen.