Vienīgais pazudinošais grēks

Un Viņš [Aizstāvis] nāks un liks pasaulei izprast.. grēku – jo tie netic Man. [Jņ.16:8–9]

Ievēro šos vārdus: “Grēku – jo tie netic Man.” Tas ir ļoti svarīgi! Ko tas nozīmē, ka Tas Kungs, gribēdams parādīt visas pasaules grēku – grēku, kura dēļ Gars tiesās pasauli, saka tikai: “Tie netic Man”? Vai Kristus šeit neatklāj, ka neticība ir vienīgais pazudinošais grēks un ka visi grēki pret desmit baušļiem ir izpirkti un nepazudina nevienu cilvēku kā vien to, kas pazudina pats sevi ar neticību?

“Grēku – jo tie netic Man!” Vai to nevar pamanīt no Kristus attieksmes pret visiem grēciniekiem? Kad visādi muitnieki un grēcinieki, tās zemes bezdievības pabiras, nāca pie Viņa – vai viņu grēki bija šķērslis piedošanai? Vai visi netika apžēloti, kolīdz meklēja patvērumu pie Viņa? Kur palika bauslība ar visām pavēlēm un spriedumiem? Kur palika grēka melnais un garais parādraksts?

Visas sava mūža dienas viņi bija grēkojuši pret Dieva baušļiem, un tomēr mēs redzam, kā saka Pāvils, ka viņu grēkus Viņš tiem nepielīdzināja. Tur bija tīra žēlastība, mierinājums, laipnība un draudzība. It kā visas savas dzīves laikā tie nebūtu darījuši nevienu pašu grēku.

Bauslības mācītāji par to bija sašutuši un sacīja: “Viņš ir muitnieku un grēcinieku draugs.” Bet ko Jēzus saka par Sevi? Viņš to nenoliedz, bet piekrīt un māca, ka visi šie grēcinieki ir Viņa pazudušās avis, graši un dēli un ka Viņš pats ir žēlastības pilnais Tēvs, kas atplestām rokām sagaida pazudušo dēlu.

Mīļais Pestītāj! Vai Tu neko nezini par viņu daudzajiem un smagajiem grēkiem? – Nē, viņiem nav grēku, neviena paša! Manas asinis ir izlietas par grēku piedošanu. Grēks ir izdzēsts, pārkāpumi nolīdzināti un panākta mūžīgā taisnība. Dievs salīdzināja pasauli ar Sevi Kristū, viņu pārkāpumus tiem nepielīdzinādams [2.Kor.5:18-19].

Tikai viens grēks pazudina pasauli: “Jo tie netic Man.” Vai mēs neredzam, kā Kristus nosodīja visdedzīgākos bauslības svētos? Viņš nenoliedza, ka viņu bauslība ir laba, ka viņi nav nelieši, zagļi, laulības pārkāpēji, ka viņi ir devuši ziedojumus utt. Un tomēr Kristus viņus nosodīja.

Vai mēs neredzam, ka to pašu Pāvils apliecina par daudziem saviem tautas brāļiem, kas dedzībā uz Dievu meklē taisnību, bet tik un tā to nesasniedz, jo nemeklē to ticībā, bet bauslības darbos? Cik neparasts spriedums! Labākie tiek pazudināti, bet ļaunākie – izglābti. Mantojuma izšķērdētājs kopā ar palaistuvēm bauda baroto teļu. Turpretī tas, kas kalpojis tēvam un nekad nav pārkāpis viņa bausli, nesaņem pat kazlēnu [Lk.15].

Te man jāierauga lielais noslēpums. Noslēpums attiecībā uz to, ko nozīmē izpirkšana un samierināšana. Te man ļauts saprast, kas tad notika Kristus nāvē. Pirmā lieta, ko mācāmies Kristus vārdos: “Grēku – jo tie netic Man!” – ir tā, ka ar Kristus nāvi visi grēki ir izpirkti. Šie grēki vairs nenes bauslības lāstu, un pazudināšana nāk vienīgi neticības dēļ. Neviens cilvēks netiks pazudināts grēka dēļ, bet tieši neticības dēļ. Šajos vārdos sniegts brīnišķīgs mierinājums.

Otra lieta, ko mācāmies, ir tā, ka pat nopietni, ticīgi un dievbijīgi cilvēki var tikt pazudināti, ja visā savā garīgumā tomēr netic Kristum. Ja cilvēks visu savu garo mūžu ir centies laboties, sūdzēt grēkus, bijīgi lūgt, ticīgi dzīvot, nežēlīgi aizliegt sevi, aizvien nodarboties ar labdarību utt. un tomēr nav pratis uzskatīt to visu par zaudējumu, salīdzinot ar Kristus atziņas lielo pārākumu, un nav mācījies visu taisnību un mierinājumu meklēt Kristū, tad viņam ar visu to būs jādodas uz elli.

Šeit viss ir atkarīgs no Dieva mīļotā Dēla, kurš ir izlējis Savas asinis par grēku piedošanu, turpretī cilvēkā pašā nav itin nekā, kas Dieva priekšā būtu tik vērtīgs. Tā dēļ pazudināti tiks pat ļoti reliģiozi cilvēki, kas “neskūpsta Dēlu” [Ps.2:12].

Svētais Gars apsūdzēs pasauli vienīgi “par grēku – jo tie netic Man”. Tā Viņš vēršas pret jaukajiem un svētajiem ļaudīm virs zemes un pazudina pat reliģiskus, nopietnus un svētus cilvēkus vienīgi tāpēc, ka tie negodā Jēru, bet vēlas glābt paši sevi.