Vidējā pirksta lūgšana

Romas pāvests Francisks I izplatījis piecu pirkstu lūgšanas sistēmu, kurā katram pirkstam piešķirta īpaša nozīme. Īstu ažiotāžu esot radījusi trešā pirksta lūgšana, jo rietumu pasaulē ar vidējo pirkstu tiek attēlots visai nepieklājīgs žests.

Pasaules izbrīnu un neizpratni ir radījusi katoļu baznīcas galvas – Romas pāvesta mēģinājums piešķirt jaunu nozīmi vispārpieņemtām lietām. Pāvests Francisks, par pamatu ņemot rokas plaukstu, ir radījis mācību, kā pareizi lūgties. Jaunā lūgšana esot ērti izmantojama, jo kā uzskates līdzekli ticīgie varot izmantot pirkstus, tos secīgi atliecot:

• Lūgšana sākama ar paceltu īkšķi, jo tas esot gan dabiski tuvākais, gan kā atbalsta pirksts – pats stiprākais. Tas simbolizējot ģimenes vērtības, draugus, jeb visus tavus tuvos un mīļos. Īkšķis esot visvieglāk paceļams, un arī šīs lūgšanas esot kā dabisks un salds pienākums.
• Izstiepts rādītājpirksts norādot uz vecākiem, audzinātājiem, skolotājiem un ārstiem. Tā esot lūgšana par tiem, kas tevi māca pamāca un dziedina. Viņiem esot nepieciešams atbalsts un gudrība dot norādes citiem.
• Atliekts vidējais pirksts esot izmantojams lūdzot un aizlūdzot par līderiem, vadītājiem un pie varas esošajiem. Viņiem noteikti esot nepieciešama Dieva vadība.
• Zeltnesis, kā visneveiklākais un visgrūtāk iztaisnojamais pirksts, simbolizējot vārgos, vājos un slimos. Zeltneša lūgšana esot veltīta sirgstošiem, kā arī tā esot nepieciešama tiem, kurus nomāc smagas problēmas.
• Visbeidzot, ar simboliski atšauto mazo pirkstiņu, tiekot atgādināts lūgt par sevi pašu. Turklāt lūgšanu pareizā secība uzlabojot gan lūgšanu kvalitāti gan dodot spēju ieraudzīt savas vajadzības pareizā gaismā.

Lai arī nav precīzi noskaidrots, vai Francisks iedvesmojies pats no savas kreisās plaukstas, vai smēlies papildus iedvesmu kur citur, taču šādas piecu pirkstu lūgšanas, autors katrā ziņā ir pelnījis, lai ar to tiktu pieminēts vismaz divās no tām. Proti, rādītājpirksta un vidējā pirksta lūgšanā noteikti.