Tīra mācība un atziņa ir dāvana no augšienes

“Es pateicos Dievam vienumēr jūsu dēļ par žēlastību, kas jums ir dota Kristū Jēzū, jo ar Viņu jūs esat kļuvuši bagāti visās lietās viscaur vārdos un atziņā.” [1.Kor.1:4-5]

Saskaņā ar šiem Rakstu vārdiem no 1. vēstules korintiešiem, tīra mācība un atziņa nekad nav cilvēka gribas, spēju vai pūliņu augļi, bet tā vienmēr ir bezmaksas dāvana no augšienes.

Cilvēka paša vēlmes patiesības meklējumos nav noderīgas. Vēlme pēc patiesās patiesības rodas tikai pēc tam, kad cilvēks jau ir sācis atpazīt patiesību. Citiem vārdiem, tas nozīmē, ka jautājums “Kas ir patiesība?” gan piepilda tūkstošiem cilvēku sirdis, tomēr tur, kur pats Svētais Gars nav pamudinājis uzdot šo jautājumu, dodot cilvēkam nogaršot tā saldo garšu, patiesības meklējumi nav nekas vairāk kā augstprātīgas, elkdievīgas slāpes pēc zināšanām, kas tikai kavē centienus atrast patiesību.

Tāpat arī cilvēka paša spējas ir tikpat nederīgas, kad runa ir par patiesību. Cilvēka domāšanas prasme ir pietiekama, lai iegūtu pasaulīgas zināšanas, bet ne gudrību, kas nāk no Dieva. Dieva patiesība nav cilvēku prātojumu rezultāts. Dievišķā pestīšanas patiesība pārsniedz cilvēku un pat eņģeļu sapratni. Tā ir arī pretrunā ar dabiskā cilvēka domāšanu. Jo vairāk šīs pasaules gudrības cilvēks iegūst, jo vairāk viņš izprot mākslu un zinātni, bet tas viņu apgrūtina saskatīt un atpazīt dievišķo patiesību, kas ir ietērpusies Evaņģēlija sludināšanā, ko viņa prāts uzskata par muļķību.

Visbeidzot, nekāds cilvēka čaklums meklēšanā, pētīšanā un atklāšanā nenoved pie panākumiem dievišķās gudrības sasniegšanā. Dabiskais, miesīgais cilvēks nevar atrast tīru mācību un atziņu jeb gudrību, savu meklējumu rezultātā. Tas Kungs saka Saviem apustuļiem: “Jums ir dots Dieva valstības noslēpums” [Mk.4:11], un tas attiecas arī uz visiem, kas ir ieguvuši dievišķo atziņu. Nepietiek, ka jūs pētat Svētos Rakstus dienu un nakti. Daudzi tūkstoši cilvēku ir dedzīgi lasījuši Dieva Vārdu un turpina to darīt. Tomēr, tā kā viņi joprojām atrodas savā dabiskajā, miesīgajā domāšanā, tad viņi paliek akli pret patiesības atziņu. Lai gan viņi rūpīgi lasa Bībeli, tā viņiem joprojām ir slēgta grāmata.

Saskaņā ar mūsu tekstu, tīra mācība un atziņa ir dāvana no augšienes. Tā ir bezmaksas dāvana, kas nāk no dievišķās žēlastības. Dievs neizrādīja nekādu vērību pret nopelniem, dāvājot Savu Vārdu visai pasaulei, un Viņš piedāvā katram cilvēkam spējas apzināties pestīšanas nepieciešamību. Bieži gadās, ka Dievs piešķir gudrību atsevišķai personai vai visai draudzei tieši tajā brīdī, kad neuzticība un atkrišana ir pieaugusi līdz augstākajam iespējamajam līmenim. Tādējādi Dievs rīkojas saskaņā ar Savu absolūto brīvību darīt ar Savējiem to, ko Viņš vēlas.

Tīra mācība un atziņa mums tiek dāvāta arī šajā stundā. Mēs to neesam pelnījuši. Mēs neesam to pelnījuši ne ar vienu savu darbu. Un mēs neesam cienīgāki par tiem, kam to nav. Tā vietā mēs to esam mantojuši no saviem tēviem kā Dieva bezmaksas dāvanu. Viņš to mums ir devis tikai žēlastības dēļ. Vienīgais, ko Dievs no mums tagad prasa, ir, lai mēs Viņam par to pateicamies. Tāpēc steigsimies slavēt Dievu. Nekad neaizmirsīsim, cik liela ir Dieva labestība. Un uzticīgi izmantosim šīs dāvanas, lai kalpotu citiem.