Skip to content
20. janvāris, 2021
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • RSS
  • e-PASTS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

26. Kas ir patiesa paļaušanās uz Dievu?

  • Sākums
  • Tautas balss un Dieva balss
  • e-apceres

Tautas balss un Dieva balss

Aleksandrs Bite

“Tad Tas Kungs sacīja Samuēlam: “Paklausi tautas balsi, dari visu, ko tie tev sacīs. Nav jau viņi tevi nicinājuši, bet tie ir gan Mani atmetuši, lai Es vairs nebūtu viņu ķēniņš.” (1.Sam.8:7)

Tautas balss un Dieva balss


Patiesi apbrīnojami Dieva žēlastības un pacietības vārdi šai bezdievīgajai pasaulei! Ar tiem Dievs atceļ Sevi kā Ķēniņu, kuru bezdievīgā tauta nespēj paciest Viņa svētuma dēļ, un pieļauj tādu ķēniņu, kas tuvāks tautai – tās vēlmēm un sapņiem. Un iemesli ir, ļaužuprāt, objektīvi un neapstrīdami: 1) tautas ietekmīgie vadoņi jau sen ir vērojuši, ka citām tautām šai pasaulē klājas sekmīgāk un labāk, bet Israēla tauta tām kaimiņos nīkuļo; 2) Dieva valdīšana un tās autoritāte ir apkaunota baznīcas kalpu neticības un pasaulīguma dēļ. Tauta iedomājas, ka tad, kad tai būs savs ķēniņš, iestāsies labklājības un laimes laikmets.

Dievs šos vārdus saka pravietim Samuēlam zīmīgā laikā, kad tas ilgus gadus, nebūdams ķēniņš, ir valdījis Israēla tautu ar Dieva vārda autoritāti un varu vien un, kļūdams vecs, bija nodevis varu saviem dēliem. Varētu sacīt, ka Vecās Derības tauta stāv tādās kā krustcelēs – senie laiki ir beigušies, “modernie laiki” tūlīt sāksies, jo tauta ir “izaugusi” līdz valstiskai apziņai. Tā no saviem vadoņiem un Dieva prasa valsti un ķēniņu, un Dievs saka jā, cilvēku vājumu vērā ņemdams.

Mēs lasām par to 1.Samuēla grāmatas 8.nodaļā: “Un notika, kad Samuēls jau bija kļuvis vecs, tad viņš iecēla abus savus dēlus par soģiem Israēlā. Viņa pirmdzimtā dēla vārds bija Joēls, un otra vārds bija Abija; abi tie bija soģi Bēršebā. Bet viņa dēli nestaigāja viņa ceļos, bet dzinās pēc mantas, tie pieņēma uzpirkšanas dāvanas un grozīja tiesu. Tad visi Israēla vecaji sanāca kopā un devās pie Samuēla uz Rāmu. Un viņi tam sacīja: “Redzi, tu esi kļuvis vecs, un tavi dēli nestaigā tavos ceļos, tādēļ iecel mums tagad ķēniņu, kas lai mūs tiesā, kā tas ir visām tautām.” Tas Samuēlam nepatika, it īpaši, kad viņi teica: “Dod mums ķēniņu, kas lai mūs tiesā.” Un Samuēls pielūdza To Kungu. Tad Tas Kungs sacīja Samuēlam: “Paklausi tautas balsi, dari visu, ko tie tev sacīs. Nav jau viņi tevi nicinājuši, bet tie ir gan Mani atmetuši, lai Es vairs nebūtu viņu ķēniņš. Tā viņi ir arvien rīkojušies, sākot ar to dienu, kad Es tos izvedu no Ēģiptes; līdz pat šai dienai tie Mani ir atstājuši un kalpojuši citiem, svešiem dieviem; tā nu viņi arī tev tagad dara.”

Tālāk mēs Bībelē lasām, kā Dievs dod tautai ķēniņus, – sākumā skaisto, brašo un reprezentablo Saulu (1.Sam.9), tad varonīgo un dievbijīgo Dāvidu (1.Sam.16), tad gudro, saimniecisko un tālredzīgo Sālamanu un vēlāk dāvā un pieļauj daudzus citus dievbijīgus un bezdievīgus ķēniņus.

Ķēniņi brīžiem vairāk, brīžiem mazāk ieklausās Dieva kalpu balsī, taču tauta, skatīdamās uz valsti, politiku un ķēniņa varu, aizvien vairāk atsvešinās no Dieva vadības un aizvien vairāk koncentrējas uz tā sauktajiem “reālajiem apstākļiem”. Beidzot ir tik tālu, ka pēdējais Israēla ķēniņš Cedekija lielās briesmās gan vēl it kā gribētu klausīties Dieva vārdu, ko Dievs caur pravieti Jeremiju atklāj, bet baidās no varenajiem tautas vadoņiem un nepaklausa Dieva balsij (Jer. 37–38). Rezultātā Bābeles ķēniņš iznīcina valsti, iekaro un izposta Jeruzālemi. Arī pašam ķēniņam neklājas labāk: “Bābeles ķēniņš lika Cedekijas dēlus nokaut Riblā viņa acu priekšā, tāpat arī visus Jūdas dižciltīgos. Cedekijam viņš lika izdurt acis, to saistīt ar vara saitēm un vest uz Bābeli.” (Jer.39:6–7)

Šis stāsts ir pamācošs visām tautām un visiem laikiem. Tas parāda, ka valsts vara un valdītāji ir Dieva gribēti, iecelti un ir Dieva kalpi mūsu labā (Rom.13:1–4). Tāpat mēs no šī stāsta varam mācīties, ka tautas un tās laicīgo vadoņu nevēlēšanās paklausīt Dieva vārdam ieved tautu postā un dziļās bēdās. Tas nenotiek uzreiz, bet pakāpeniski, taču nenovēršami notiek. Neglābj ne laba saimniekošana, ne politiskā tālredzība, ne ārēja reliģiozitāte (arī ķēniņš Cedekija un citi tautas vadoņi lika Jeremijam lūgt Dievu par tautu un valsti, bet viņa sludinātajam Dieva vārdiem klausīt tie negribēja; Jer.37:3).

Šis stāsts mums māca kristīgu attieksmi pret valsti arī tajā ziņā, ka mudina mūs negaidīt paliekamu laimi šajā pasaulē un nelikt savu sirds cerību uz laicīgiem valdītājiem. Citiem vārdiem sakot, negaidīt no valsts un valdītājiem to, kas būtu jālūdz un jāgaida vienīgi no Dieva, jo tikai Kristus dāvātā pestīšana un mūžīgā dzīvība var mūs darīt patiesi laimīgus. Apustulis Pāvils Jaunajā Derībā mūs pamāca cienīt valsti un valsts varu kā Dieva laicīgo kalponi cilvēku labā, maksāt nodokļus un nodevas, pieņemt sodus un atalgojumu (Rom. 13) ar visai pieticīgu mērķi – lai mēs varētu dzīvot “mierīgu un klusu dzīvi visā dievbijībā un cienībā” (1.Tim.2:2); un neko vairāk. Protams, gan vairums seno israēliešu, gan vairums mūslaiku cilvēku, to dzirdēdami, tikai nicīgi nosmīnētu, jo tie gaida no valsts un no ķēniņa daudz vairāk. Tāpēc tie gatavi gāzt valdības un mainīt krietnus likumus, tādēļ neviena valdība un neviena iekārta tiem nav pa prātam; vienmēr tie jūtas vīlušies.

Kristietis savukārt zina atšķirību starp Dieva valstību un šīs pasaules valstību un apzinās robežu starp tām. Tāpēc viņš daudz mazāk viļas politikā, politiķos un valdībās, bet mācās cienīt Dieva dāvanu – valsti; mācās tajā dzīvot “mierīgu un klusu dzīvi visā dievbijībā un cienībā” un mācās nekurnēt un neaizmirst “vispirms turēt lūgšanas, pielūgšanas, aizlūgšanas, pateicības lūgšanas par visiem cilvēkiem, par valdniekiem un visiem, kas ir augstā amatā” (1.Tim.2:1–2). Tāpēc arī īsts kristietis vienmēr ir bijis labāks pilsonis nekā nekristietis, arī labāks ķēniņš, valdnieks, tiesnesis, karavīrs.

To zinādami, mēs novēlam mūsu Latvijas zemei un valstij tās deviņdesmitajos šūpuļsvētkos vairāk kristīgu pilsoņu un vadītāju. Dievs, svētī Latviju!

[Pārpublicēts no Biķeru Draudzes Avīzes Nr.7 (32)]

Tags: bezdievīgā pasaule Dieva balss Dieva žēlastība Israēla tauta kristietis Latvija modernie laiki nekristietis pilsonis senie laiki tautas balss valsts

Continue Reading

« Kāda ir tava dienas kārtība?
Svēto nāve – svēta nāve »

Ieskaties

Viņš bija taisns tādēļ, ka ticēja Dievam
Uzsākta plaša katoļticības popularizēšana
Pilnīga un nesavtīga sludināšana
Prieks, ka mums ir dota gaisma

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Pēdējie komentāri

  • Roberto: “Jani Karklin, Dievs vārds ir kā abpusēji (bauslība un evaņģēlijs) griezīgs zobens.. vai tā skaidrojums un izpratne var atšķirties? Bonhēfera…”
  • talyc: “Skatos, ka šinī jautājumā ir nepieciešams skaidrojums. Tā pat kā gaļas ēšana vai neēšana kristīgam cilvēkam ko nozīmē; tā pat…”
  • Janis Karklins: “...bet ko saka Dieva vārds?! Būtu labi arī atsauces, kādā kontekstā Luters un Bonhēfers izsaka šo domu?”
  • Roberto: “"Agrīnais Luters" māca, ka ir pieļaujama tikai pasīva un vārdiska pretošanās. "Vēlīnais Luters" apgalvo, ka konkrētos apstākļos kristietim ar ieročiem…”
  • Janis Karklins: “Vai nav tā, ka ādamiskais cilvēks(grēcīgais), visvairāk ir nodarbināts ar vainas meklēšanu pie tuvākā, valdības u.t.t., lai attaisnotu savu nepaklausību?…”

Līdzīgās e-publikācijas

  • Vai šoreiz viss ir citādi?
  • Gribu kļūt tāda, kā pārējie
  • Grāmatu Grāmata: Pirmais ķēniņš [13]
  • Uzticīgais priesteris
  • Visdārgākā manta
  • Tauta un valsts
  • Kristus miesa nav sadalīta un ir nedalāma
  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Par manis paša būšanu labam vai laba darīšanu Par manis paša būšanu labam vai laba darīšanu
    • e-refleksijas

    Par manis paša būšanu labam vai laba darīšanu

  • Pareiza izpratne par grēknožēlu un atgriešanos Pareiza izpratne par grēknožēlu un atgriešanos
    • e-refleksijas

    Pareiza izpratne par grēknožēlu un atgriešanos

  • Svētās laulības derība Svētās laulības derība
    • e-apceres

    Svētās laulības derība

  • Dievs neko nesargās, ja mēs paši nebūsim čakli un modri Dievs neko nesargās, ja mēs paši nebūsim čakli un modri
    • e-apceres

    Dievs neko nesargās, ja mēs paši nebūsim čakli un modri

  • Kā pareizi izmantojams baznīcas kalns Kā pareizi izmantojams baznīcas kalns
    • e-ziņas

    Kā pareizi izmantojams baznīcas kalns

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

RSS e – POLEMIKA

  • Latvietis ir katrs Latvijas pilsonis (vai cit-valodīgi runājošie ir lojāli latvieši?)
  • Luteriskie Bībeles kometāri tiešsaistē
  • Šķelšanās LELB. Vai Rubeņa aiziešana sagraus Vanaga baznīcu?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • 2.Kor.3:17
    Tas Kungs ir Tas Gars. Kur nu Tā Kunga Gars, tur ir svabadība.

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Evaņģēlijs grēks grēku piedošana interesanti fakti Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters Par kristīgās ticības apliecinājumu par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticība un dzīve Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • RSS
  • e-PASTS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2021