Tamāra un Kristus

“Tamāra, tava vedekla, ir piekopusi netiklību, un viņa ir arī kļuvusi grūta dēļ savas netiklības.” [1.Moz.38:24]

Kādēļ gan Svētā Gara visšķīstā mute ir nolaidusies līdz tik necienīgām, jā, netiklām un netīrām lietām, kas tiešām pelna lāstu, – itin kā šīs lietas tomēr kādā ziņā būtu noderīgas, lai mācītu baznīcu un Dieva draudzi? Kāda baznīcai par to visu daļa?

Uz šo jautājumu atbildēšu tāpat kā iepriekš, proti, ka tas viss tiek stāstīts Kristus dēļ. Viņš visos Svētajos Rakstos tiek raksturots kā mūsu brālis un asinsradinieks, kas mums ir tuvāks nekā jebkurš cits mūsu mīļš draugs; jo Viņš kā Ābrahāma Pēcnācējs ir visu Israēla bērnu brālis un brālēns. Savukārt mātes izcelsmes dēļ Viņš ir visu ēģiptiešu, kānaāniešu, amoriešu brālis, brālēns, māsasdēls – Viņš piedzimis no Tamāras, Rutes, Rahēles un Batsebas, Ūrijas sievas.

Te nu tiek raksturots svētītais Pēcnācējs, kas cēlies no nolādētās, pazudušās un pazudinātās cilts un miesas, tomēr tā, ka pats šis Pēcnācējs ir palicis nesamaitāts, bez grēka. Pēc dabas Kristus miesa ir tāda pati kā mūsu miesa, taču tās ieņemšanā ir bijis klāt Svētais Gars un miesa, ko Viņš ņēmis no Jaunavas, ir Svētā Gara apēnota un šķīstīta, lai varētu tikt savienota ar dievišķo dabu. Tādēļ Kristum ir pilnīgi svēta, šķīsta un tīra miesa; savukārt mums, visiem cilvēkiem, tā ir samaitāta un nešķīsta – atskaitot vienīgi to, cik tā Kristū ir atkal atjaunota.