332. Kas ir īpašas ievērības cienīgs, runājot par bīskapa amatu?



Tu redzi arhīvu par Kristus

No Dieva vai ne no Dieva

Kas no Dieva ir, dzird Dieva vārdus. Tāpēc jūs nedzirdat, ka neesat no Dieva. (Jņ.8:47)

Lasīt tālāk »



Jāņa Kristītāja dienā

Kad Elizabetei laiks pienāca dzemdēt, viņa dzemdēja dēlu. Un viņas kaimiņi un radi, dzirdējuši, ka Tas Kungs lielu žēlastību tai bija parādījis, priecājās līdz ar viņu. Astotajā dienā tie sanāca bērniņu apgraizīt un gribēja to saukt tēva vārdā par Cahariju. Bet viņa māte atbildēja un sacīja: “Nē, to būs saukt Jāni.” Tad tie viņai sacīja: “Neviena nav tavos rados, kam tāds vārds.” Un tie prasīja ar zīmēm no viņa tēva, kā viņš gribētu, lai to sauktu. Tas, galdiņu prasījis, rakstīja: “Viņa vārds ir Jānis.” Par to visi brīnījās. Un tūdaļ viņa mute atdarījās un viņa mēle atraisījās, un tas runāja, Dievu slavēdams. Tad izbailes uzgāja visiem kaimiņiem, un visā Jūdejas kalnājā runāja par šīm lietām. Un visi, kas to dzirdēja, to paturēja sirdī un sacīja: “Kas būs ar šo bērniņu?” Jo Tā Kunga roka bija ar viņu. Un viņa tēvs Caharija tapa Svētā Gara pilns, pravietoja un sacīja: “Slavēts ir Tas Kungs, Israēla Dievs, jo Tas piemeklējis Savus ļaudis un tiem gādājis pestīšanu un mums uzcēlis pestīšanas ragu Sava kalpa Dāvida namā, kā tas sendienās solījis ar Savu svēto praviešu muti: mūs pestīt no mūsu ienaidniekiem un no visu to rokām, kas mūs ienīst, parādīt žēlastību mūsu tēviem un pieminēt Savu svēto derību, un dot mums stipro solījumu, ko Viņš zvērējis mūsu tēvam Ābrahāmam, ka mēs no savu ienaidnieku rokām pestīti, Viņam bezbailīgi kalpotu svētumā un taisnībā Viņa priekšā visas mūža dienas. Un tevi, bērniņ, sauks par Visuaugstākā pravieti, jo tu iesi Tā Kunga priekšā sataisīt Viņam ceļus, dot Viņa ļaudīm pestīšanas atziņu uz grēku piedošanu mūsu Dieva sirsnīgās žēlastības dēļ, ar ko auseklis no augšienes mūs uzlūkojis, lai spīdētu tiem, kas mīt tumsībā un nāves ēnā, un atgrieztu mūsu soļus uz miera ceļu.” Un bērniņš auga un garā stiprinājās un bija tuksnesī līdz tai dienai, kad tam bija stāties Israēla ļaužu priekšā. [Lk.1:57–80]

Lasīt tālāk »


Mesija psalmos

Psalmiem kā mesiāniskiem pierādījumiem ir īpaši nozīmīga vieta gan Jēzus, gan Viņa pirmo mācekļu sludināšanā. Lk.24:44 mums tiek stāstīts, ko Jēzus sacīja Saviem mācekļiem pēc augšāmcelšanās:

“Šie ir tie vārdi, ko Es jums esmu sacījis, vēl pie jums būdams, ka visam bija notikt, kas par Mani rakstīts Mozus bauslībā, praviešos un dziesmās.”

Lasīt tālāk »


Nepieņemt Jēzu Kristu

“Kungs, aizej no manis, jo es esmu grēcīgs cilvēks.” (Lk.5:8b)

Lasīt tālāk »


Mesija, vaiga valdnieks

Rabīnu mesiāniskās diskusijas mums bieži vien varētu izklausīties nepastāvīgas un neloģiskas. Talmuda un Midrash literatūrā parādās slepenas mesiāniskas norādes, bet tas, iespējams, visvairāk notiek Zohar, noslēpumainos Mozus grāmatu komentāros. Arī Jaunajā Derībā Kristus portrets ietver aspektus, kuri ir neizskaidrojami no vēsturiski pravietiskā viedokļa vien. Pāvils tiešām runā par Kristus noslēpumu, “kas ļaužu ciltīm bija apslēpts no mūžīgiem laikiem” un “mūžiem bijis neizpausts” (Kol.1:26, 1.Kor.2:7 un Rom.16:25). Pēc Pētera teiktā, viņš bija “izredzēts pirms pasaules radīšanas” (1.Pēt.1:20).

Lasīt tālāk »