Tu redzi arhīvu par cilvēka būtība
Cilvēka definīcija (antropoloģija) ir punkts, kurā saskaras filosofija un teoloģija, zinātne un ticība, un kur tad arī liek atklāta to abu dziļā pretišķība, kas slēpta cilvēka cilvēciskajā esamībā.
Filosofija – cilvēku gudrība, definē cilvēku kā dzīvu būtni, kam dots prāts, kam ir jutekļi, ķermenis. Vai cilvēks tiešā vai netiešā nozīmē saucams par “kustoni “.., to tagad netirzāsim, bet jāzina: šī definīcija raksturo vienīgi mirstīgo un iznīcīgo cilvēku.
Dieva tēls Ādamā nebija nedz pārdabiska ārēja dāvana, nedz arī tikai kāds ārējs cilvēka izskaistinājums, kuru varētu cilvēkam atņemt, būtiski neietekmējot pašu cilvēka dabu. Patiesībā Dieva tēls kā pilnīgs cilvēka taisnums aptvēra un caurvija visu cilvēka dabu un dvēseles spējas. Tomēr Dieva tēlu nedrīkst pielīdzināt cilvēka būtībai. Tā kā cilvēkam var būt tikai viena būtība, tad Dieva tēlu cilvēkā nevar uzskatīt par būtību.
Tas Kungs sacīja: “Saki man, ko lai Es tev dodu?” Un Salamans sacīja: “.. dod Savam kalpam gaišu sirdsprātu, lai viņš varētu būt soģis pār Tavu tautu un lai varētu atšķirt labu un ļaunu, jo kas gan lai spētu pārvaldīt šo Tavu lielo tautu?” [1.Ķēn.3:5-9]
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2020
Atsauces (0)