Šmalkaldes artikulu eklezioloģija: Mūsdienās

“Vai Lutera darbi būtu metami mūsdienu baznīcas mēslainē?” Tāds bija jautājums, uz kuru bija jāatbild šai lekcijai, īpašu uzmanību pievēršot eklezioloģijai. Daudzās jomās šī atbilde, nenoliedzami, ir apstiprinoša.

Daudzu luterāņu baznīcu prominentu vadītāju paustā norobežošanās no luteriskajās ticības apliecībās izteiktā maldu mācību nosodījuma diezgan nepārprotami attiecas uz Šmalkaldes artikulu izteikumiem par pāvestu un Romas baznīcu.

Šmalkaldes artikuli patiešām neizceļas ar īpašu popularitāti un tiek uzskatīti par Israēla miera draudiem, gluži tāpat kā vienlīdz nepopulārā Konkordijas formula. Tas ir neizbēgami, ņemot vērā Šmalkaldes artikulu skaidro eklezioloģiju.

Tā ne tikai novelk skaidru robežu starp herēzi un ortodoksiju, bet arī atklāj, ka šīs atšķirības ir daudz dziļākas par vienkāršu akadēmisku kontroversi, ka tās patiesībā saistās ar cīņu starp Dievu un Sātanu, šīs cīņas centrā atrodas grēku nožēla kā vienīgā iespēja no iedzimtā grēka lāsta glābties Kristus svešajā taisnībā.[1]

Šāds uzskats ir allaž mētājies vēstures mēslainē, kā to pamatoti norāda apustulis Pāvils: “Mēs esam krituši par atkritumiem pasaulē, kājām minami visiem līdz šai dienai” (1.Kor.4:13).

Šajā ziņā arī atbilde uz mūsu doto jautājumu būs apstiprinoša: “Jā, Šmalkaldes artikulu eklezioloģija tik tiešām ir izmetama tajā pašā mēslainē, kurā līdz pat pastarās tiesas dienai atradīsies visi patiesās kristīgās ticības sacrum depositum[2].

“Tāpēc iziesim pie Viņa ārpus nometnes, Viņa negodu nesdami!” (Ebr.13:13).

---

[1] – Gratia alliena (latīņu valodā – svešā taisnība) – tā ir Kristum piemītošā taisnība, kas līdz ar grēku piedošanu tiek dota Viņam ticīgajiem. Tā nav mūsu pašu taisnība, tādēļ tiek saukta par svešu.

[2] – svētais mantojums (latīņu valodā).