Skip to content
24. janvāris, 2021
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • RSS
  • e-PASTS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

214. Vai Svētais Gars viens pats veic atgriešanu vai arī cilvēks pats šajā lietā var darboties līdzi?

  • Sākums
  • Quinquagesima svētdienā
  • e-sprediķi

Quinquagesima svētdienā

Reinhards Slenczka

Un, tos divpadsmit pie sevis ņēmis, Viņš tiem sacīja: “Redziet, mēs noejam uz Jeruzalemi, lai piepildītos viss, ko pravieši rakstījuši par Cilvēka Dēlu. Viņu nodos pagānu rokās, apsmies, nonievās un apspļaudīs, šautīs ar pātagām un nonāvēs, bet trešajā dienā Viņš celsies augšām.” Bet viņi no tā neko nesaprata; tumšs bija viņiem šis vārds, un tie to nevarēja saprast. Bet, kad Viņš tuvojās Jērikai, kāds akls tur sēdēja ceļmalā un ubagoja. Dzirdēdams ļaužu barus garām ejam, viņš sāka taujāt, kas tur esot. Tad viņam pateica, ka Jēzus Nacarietis ejot garām. Tad viņš sauca: “Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!” Tie, kas priekšā gāja, viņu apsauca, lai tas ciešot klusu. Bet viņš vēl stiprāk kliedza: “Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani!” Tad Jēzus apstājās un lika to atvest pie sevis. Kad tas bija pienācis klāt, Viņš tam jautāja: “Ko tu gribi, lai Es tev daru?” Tas atbildēja: “Kungs, ka es varu redzēt.” Tad Jēzus viņam sacīja: “Esi redzīgs, tava ticība tev ir palīdzējusi.” Un tūliņ viņš kļuva redzīgs un gāja viņiem līdzi, Dievu slavēdams. Un visa tauta, to redzēdama, deva Dievam godu.” [Lk.18:31-43]

Mīļā draudze, šodien ir septītā svētdiena pirms Lieldienām. Šīs svētdienas latīniskais nosaukums ir „Esto mihi“, latviski „Esi man“, un tas ņemts no 31. psalma, 3. panta, kuru arī mēs dzirdējām šī dievkalpojuma sākumā, kur sacīts – “esi man par klinti, kur varu patverties, par stipru pili, kas man palīdz!“ Par klinti (vai patvērumu), uz kuras var droši stāvēt visās vētrās, kas mūs aizsargā un nes. Tieši šeit, Kurzemē, mēs zinām, cik tas ir svarīgi. Šī klints vai patvērums ir Dieva vārds, kuru arī mēs šodien vēlreiz uzklausām. Jo šis vārds grib mūs uzturēt, vadīt un nest cauri šim laikam mūžībā.

Ar šo svētdienu mēs atrodamies pirms ciešanu laika sākuma, kurā mēs pavadām mūsu Kungu Viņa ceļā pie krusta, tāpat kā Kungs šeit ņem sev līdz savus mācekļus ceļā uz Jeruzalemi. Viņš tiem pasaka, kas ar Viņu notiks. Par mācekļiem tomēr sacīts: “tumšs bija viņiem šis vārds, un tie to nevarēja saprast.”

Jaunajā Derībā mēs vairākkārt sastopam šādas norādes, ka Jēzus mācekļi nesaprot, ko Kungs viņiem saka. Tā tas ir ar “neticīgo Tomu”, par ko stāstīts Jāņa evaņģēlijā (20:24-29) un kurš ar savu iesauku kļuvis par sakāmvārdu. Citviet lasām par sievietēm, kas Lieldienu rītā atnāk pie tukšā kapa un nevar saprast to, ko redz savām acīm. Arī mācekļi, kuriem viņas tad par to stāsta, ka Kungs ir augšamcelies, sievu stāstu nosauc par “pasakām” (Lk.24:11)

Tas mums rāda, ka mācekļi ticībā nav nekādi stiprie. Viņi paši, saviem spēkiem, nav spējīgi saprast to, ka Dieva varenība ved cauri ciešanām un nāvei, tāpat viņi nevar saprast, ka mirušais var kļūt atkal dzīvs. Vai ar mums tas ir citādi?

Ciešanas mēs uztveram kā zaudējumu, varbūt arī kā sodu. No nāves nav atgriešanās. Tāpēc nav jābrīnās par to, ka visi mācekļi, bez izņēmuma, izšķirošajā stundā savu Kungu atstāj vienu, viņu nodod, viņu noliedz un bailēs paslēpjas aiz slēgtām durvīm. Brīnums gan ir drīzāk tas, ka viss, ko Jēzus ir sacījis, tiek piepildīts, un ka tas, kas par to tiek sludināts, izplatās visā pasaulē un tiek uzņemts ar ticību. Mūsu ticība ir brīnums! Tas ir Dieva dāvana, To paturēsim prātā.

Un tagad mēs dzirdam par mācekļu sekošanu.

Jēzus ņem sev līdzi, savus mācekļus ceļā uz Jeruzalemi, ceļā, kas ved nāvē pie krusta. Mācekļi, kā to labi parāda šis latviešu valodas vārds, ir skolnieki, kas mācās, mācās to, ko tie iepriekš nav zinājuši. Skolnieki noteiktos laikos dodas uz skolu, un parasti tie sēž solos, un viņu priekšā atrodas skolotājs. Ar Jēzus mācekļiem tas ir nedaudz citādi. Viņi nesēž mācību stundā solos, viņi dzīvo kopā ar savu skolotāju Jēzu Kristu vienā kopībā. Tie iet kopā ar Viņu, un Viņš ir vienmēr pie tiem. Tie ne vien uzklausa, ko Viņš saka, bet arī redz, ko Viņš dara un kas ar Viņu notiek.

Tas tāpat notiek arī ar mums, Kristus mācekļiem, kad mēs uzklausām to, ko Raksti mums liecina par Viņu.

Visi mācekļi gaidīja, ka Jēzus kā apsolītais ķēniņš atbrīvotājs atsvabinās apspiesto israēla tautu no pakļautības svešajai varai. Es domāju, ka katrs latvietis ļoti labi zina, kādas ir tās cerības, kas saistās ar atbrīvošanos no svešas kundzības un okupācijas. Tādas tās bija arī mācekļiem, kas bija lasījuši pravietojumus. Tiek gaidīta nākamā valsts, kurā valdīs miers, brīvība un taisnīgums, kurā vairs nebūs nekāda posta, nekādu karu, nekādas apspiešanas un vajāšanu.

Beidzot, mācekļu vidū bija arī daži, kas piederēja pie tā sauktajiem “zelotiem”, tas ir, pie revolucionāras kustības, kuru cīņas mērķis bija ar ieroču spēku izcīnīt brīvību.

Tās ir cilvēku cerības, kādas pazīst ne tikai latvieši. Šādās situācijās cer gūt panākumus, tomēr vēsture mums arī rāda, ka, laikam gan, visām tautām ar sarūgtinājumu nākas piedzīvot, kā netaisnības novēršana beigu beigās aizvien ved pie jaunām netaisnības izpausmēm, pie korupcijas un citādiem ļaunumiem.

Paradīze zemes virsū mums Dieva vārdos nav apsolīta, lai arī mēs, cilvēki, atkal un atkal par to sapņojam.

Sekošana ar Jēzu ved uz citu ceļu. Tadeļ mēs lūdzam: “Lai nāk Tava valstība”.

Jēzus saviem mācekļiem un līdz ar tiem arī mums no paša sākuma ir mācījis: “lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs tā arī virs zemes un atpestī mūs no ļauna…” Ar to mēs lūdzam ne tikai to, ko Jēzus ir sacījis, bet arī to, ko Viņš ir darījis un piepildījis. Taču šī Dieva valstība, par ko mēs Jēzus vārdā lūdzam, nav no šīs pasaules. Kad Jēzus stāv Pilāta priekšā, šis romiešu okupācijas varas pārstāvis vispār nav spējīgs saprast, kā gan Jēzus varētu būt ķēniņš un valdnieks (Jņ.18:33 ut.). Izsmieklam Viņš saņem no kareivjiem ērkšķu vainagu un purpura mēteli (Jņ.19:1 ut.). No šāda sagūstīta un izsmieta ķēniņa nav sagaidāms nekāds apvērsums un atbrīvošana.

Nē, ceļš uz valstību, kuru mums paver Jēzus caur krustu un augšāmcelšanos, ved cauri nāvei mūžīgajā dzīvē redzamajā sadraudzībā ar Dievu. Šī valstība nav no šīs pasaules, tā ved no iznīcīgās pasaules mūžīgajā Dieva pasaulē.

Mēs šajā dievkalpojumā kristām mācītāja ģimenes bērnu. Ar kristību cilvēks top miesīgi savienots ar Kristu, kļūst Viņa miesas loceklis. Viņš kļūst par Dieva bērnu. Lai šīs kristības atgādina mums katram mūsu kristību, kas mūs saista ar Kristu – lai mēs tāpat kā Viņš un kopā ar Viņu cauri nāvei ieejam mūžīgajā dzīvošanā (Rom.6). Dieva vārdos kristība tāpēc tiek dēvēta par “atdzimšanu”, par „piedzimšanu no augšienes” (Tit.3:5, Jņ.3:3 ut.), tāpēc, ka no vecā cilvēka top atjaunots, jauns cilvēks. Maza, tikko dzimuša bērna gadījumā šķiet nepiedienīgi pieminēt nāvi, jo mēs taču šeit domājam par dzīvošanu nevis mūža noslēgumu. Taču uz mums visiem, kas esam kristīti, attiecas tas, ka mēs jau kopš savas kristības esam gājuši cauri nāvei, ja paliekam sadraudzībā ar Jēzu Kristu.

Tā tas ir ar ceļu, pa kuru mācekļi toreiz ar Jēzu gāja uz Jeruzalemi, devās pretī krustā sišanai. Un nav nekādas atšķirības, nav nozīmes tam, ka mēs dzīvojam laikā pēc krusta un augšāmcelšanās. Jēzus ciešanas un nāve, par ko vēstī Raksti, šajā nākošajā ciešanu laikā ir mūsu acu priekšā. Taču mūsu priekšā mirdz arī augšāmcelšanās Lieldienu rīts, ko mēs svinam katru svētdienu. Ar savu cilvēku pieredzi mēs zinām un apzināmies, ka mēs visi dodamies pretī savai nāvei. Taču saskaņā ar evaņģēlija priecīgo vēsti mēs tāpat kā Kristus un sadraudzībā ar Viņu ejam cauri nāvei mūžīgajā dzīvē ar Dievu. Mūsu kapsētās uz daudziem kapiem redzami krusti. Tie apliecina mūsu kristīgo ticību, ka Jēzus Kristus ir uzvarējis nāvi. Ciešanu laiks, labi apdomājot, nav sērošanas laiks par mūsu Kunga ciešanām, bet gan drīzāk par to, ka Viņam visu to ir nācies izciest mūsu dēļ, lai mēs tiktu atbrīvoti no grēka un nāves un lai mēs varētu dzīvot ar Viņu mūžībā.

Lai mēs topam uzturēti stiprā ticībā uz to, gan dzīvojot, gan arī aizejot no šīs dzīves. Āmen.

Tags: Esto mihi Svētdiena pirms Gavēņa laika

Continue Reading

« VIII svētdiena pirms Lieldienām (Sexagesima)
Sprediķis ciešanu laika pirmajā svētdienā »

Ieskaties

6. svētdienā pēc Vasaras svētku atsvētes
XVIII svētdienā pēc Trīsvienības svētkiem
6. svētdienā pirms Lieldienām
12. post Trinitatis svētdienā: Evaņģēlijs pāri bauslībai

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Pēdējie komentāri

  • Roberto: “Jani Karklin, Dievs vārds ir kā abpusēji (bauslība un evaņģēlijs) griezīgs zobens.. vai tā skaidrojums un izpratne var atšķirties? Bonhēfera…”
  • talyc: “Skatos, ka šinī jautājumā ir nepieciešams skaidrojums. Tā pat kā gaļas ēšana vai neēšana kristīgam cilvēkam ko nozīmē; tā pat…”
  • Janis Karklins: “...bet ko saka Dieva vārds?! Būtu labi arī atsauces, kādā kontekstā Luters un Bonhēfers izsaka šo domu?”
  • Roberto: “"Agrīnais Luters" māca, ka ir pieļaujama tikai pasīva un vārdiska pretošanās. "Vēlīnais Luters" apgalvo, ka konkrētos apstākļos kristietim ar ieročiem…”
  • Janis Karklins: “Vai nav tā, ka ādamiskais cilvēks(grēcīgais), visvairāk ir nodarbināts ar vainas meklēšanu pie tuvākā, valdības u.t.t., lai attaisnotu savu nepaklausību?…”

Līdzīgās e-publikācijas

  • Jēzus kristīšana
  • Luterāņi veic kristību ezerā
  • Sprediķis Quinquagesima svētdienā
  • Jēzus kristības
  • Svētā Kristība: Jāņa Kristība
  • Svētības “Kristū”
  • Vai jūti svētku prieku?
  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Kristīgais pienākums, kura nepildīšana nepaliks nesodīta Kristīgais pienākums, kura nepildīšana nepaliks nesodīta
    • e-refleksijas

    Kristīgais pienākums, kura nepildīšana nepaliks nesodīta

  • Kā atbildēt velna uzmācīgajām apsūdzībām Kā atbildēt velna uzmācīgajām apsūdzībām
    • e-refleksijas

    Kā atbildēt velna uzmācīgajām apsūdzībām

  • kadam-pratam-mums-ir-jabut-pret-savu-tuvako Kādam prātam mums ir jābūt pret savu tuvāko?
    • e-mācība

    Kādam prātam mums ir jābūt pret savu tuvāko?

  • Ar atgriešanos saistītās iekšējās izjūtas Ar atgriešanos saistītās iekšējās izjūtas
    • e-raksti

    Ar atgriešanos saistītās iekšējās izjūtas

  • Filma "Leviatāns" Filma “Leviatāns”
    • e-video

    Filma “Leviatāns”

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

RSS e – POLEMIKA

  • Latvietis ir katrs Latvijas pilsonis (vai cit-valodīgi runājošie ir lojāli latvieši?)
  • Luteriskie Bībeles kometāri tiešsaistē
  • Šķelšanās LELB. Vai Rubeņa aiziešana sagraus Vanaga baznīcu?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Rom.3:23-24
    Visi ir grēkojuši, un tiem trūkst teikšanas Dieva priekšā, un top taisnoti bez nopelna no Viņa žēlastības caur to atpirkšanu, kas notikusi caur Kristu Jēzu.

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Evaņģēlijs grēks grēku piedošana interesanti fakti Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters Par kristīgās ticības apliecinājumu par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticība un dzīve Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • RSS
  • e-PASTS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2021