Pret viltus apustuļiem

Redziet, ar kādiem burtiem es jums rakstu ar savu paša roku! Tie, kas grib būt ārīgi godājami, spiež jūs apgraizīties tikai tāpēc, lai viņi Kristus krusta dēļ netiktu vajāti. [Gal.6:11-12]

Apustulis pabeidz vēstuli ar pamācību saviem ļaudīm un ar bargu rājienu jeb uzbrukumu viltus apustuļiem. Viņš saka: redziet, cik daudz vārdu es esmu jums rakstījis ar savu paša roku! To viņš saka, lai saviļņotu galatiešu sirdis un parādītu tiem savu pieķeršanos, ar kādu viņš par tiem rūpējas.

Viņš atkal bargi apsūdz viltus mācītājus, lai galatieši novērstos un vairītos no viņu mācības, lai cik nozīmīgi šie ļaudis izliktos. Pāvils saka: jums ir tādi skolotāji, kuri, pirmkārt, nerūpējas par Kristus godu un jūsu dvēseļu pestīšanu, bet tikai meklē paši savu godu, otrkārt, bēg no krusta, treškārt, protams, tie arī paši nedara to, ko viņi māca.

Ja kāds — īpaši apustulis — “slavē” kādu skolotāju, norādīdams viņam šādus trīs “tikumus”, tad no tāda tiešām vajadzētu vairīties.

Taču apustulis ar šo bargo nosodījumu nevis apkauno viltus apustuļus, bet gan saka tiem spriedumu atbilstoši savai apustuliskajai varai, jo tie vajā Kristus mācību, bet jūsmotāji grib to sagrozīt.

Tie nemaz nerūpējas par Kristus godu un jūsu dvēseļu pestīšanu, bet tikai meklē savu godu. Baidīdamies no krusta, viņi sludina apgraizīšanu un miesas taisnību, lai neizsauktu uz sevi jūdu naidu un vajāšanas.

Tādēļ — ja arī jūs viņos ilgi un ar lielu dedzību klausīsieties, tad tomēr būsiet uzklausījuši tādus ļaudis, kuri kalpo savam vēderam, meklē paši savu godu un bēg no krusta.

Šeit uzsvars likts uz vārdu “spiež”. Apgraizīšana nav nekas nozīmīgs, bet, ja ļaudis tiek spieti apgraizīties un apgraizīšana tiek pasludināta par taisnību un gandarīšanu (par grēku), turpretī tas, ka apgraizīšana netiek saņemta, tiek nosaukts par grēku — tas ir apkaunojums Kristum.