Pestīšanas armijas izcelšanās un vēsture
Noklausies šo e-publikācijuPestīšanas armija ir starpkonfesionāla atmodas un svēttapšanas kustība, un pēc valsts baznīcas tiesību normām tai ir brīvbaznīcas statuss. Tās pirmsākumi saistās ar Viljama Būta (William Booth) (1829-1912) vārdu.
Viljams Būts nebija saņēmis reliģisku audzināšanu, un pēc smagiem pārdzīvojumiem jaunībā viņš pievienojās metodistu baznīcai (Methodist New Connexion).
Drīz Būts nonāca pie atziņas, uz kuru vēlāk pamatojās Pestīšanas armija, proti, ka nepietiek ar cilvēku pievešanu Kristum, bet, ņemot vērā atbildību, ko uzliek kristīgā tuvākmīlestība, tiem jārada labāki sociālās dzīves apstākļi. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka līdzšinējās baznīcas pasludinājuma formas ir nepietiekamas, lai aizsniegtu no kristīgās ticības atsvešinātos ļaudis.
Būdams vēl pavisam jauns, viņš, vadoties no Evaņģēlija aicinājuma (Lk.12:23), izgāja ielās, lai kopā ar kādu draugu sludinātu Evaņģēliju. Pateicoties Būta degsmei, metodistu baznīca piešķīra viņam sludinātāja – laja vietu.
Pēc viena mācību gada metodistu sludinātāju seminārā 1854. gadā viņu ordinēja par pilntiesīgu sludinātāju un piešķīra draudzi. Taču Būtu neapmierināja saistības ar vienu draudzi, kas stipri sašaurināja viņa darba lauku; kopā ar sievu Katerīnu (dzim. Mumforde), kurai vēlāk arī bija vadoša loma Pestīšanas armijā, Būts pilnīgi nodevās evaņģelizācijas darbam ārpus draudzes. Saprotamu iemeslu dēļ Būta sakari ar metodistu baznīcu pārtrūka.
1865. gadā Būts pārcēlās uz Londonu un strādāja kā telts misionārs Austrumlondonas nabadzīgajos kvartālos. Kopā ar draugiem viņš nodibināja “Austrumlondonas kristīgo misiju”, kas, sākot ar 1869. gadu, sevi dēvēja vienkārši par “Kristīgo misiju”.
Neilgi pēc tam tika pieņemti statūti, kas Būtam kā “ģenerālsuperintendentam” nodrošināja gandrīz neierobežotas pilnvaras (sākot ar 1875. gadu, viņš kļuva pat par vienīgo “Kristīgās misijas” mantzini un ieguva tiesības iecelt savu pēcteci).
Misijas darba nepieciešamība lielpilsētas nabadzīgajos kvartālos un uzdevums Kristum pievērstos ļaudis saturēt kopā, audzinot svētdzīvē, lika “Kristīgajai misijai” attīstīt stingras, militāras organizācijas formas; to nenoliedzami veicināja arī tās vadītāja autokrātiskā personība. 1878. gadā “Kristīgā misija” oficiāli tika pārdēvēta par “Pestīšanas armiju” (“Salvation Army”) un ieguva militāru organizāciju (virsnieku pakāpes, kareivji, uniformas, karogi, mūzikas kapelas utt.).
Pirmajās darbības desmitgadēs agresīvo un neparasto darbības metožu dēļ Pestīšanas armija saskārās ar lielu pretestību gan baznīcā, gan sabiedrībā. Pagāja ilgs laiks, līdz kamēr PA svētīgais darbs sociālā posta pārņemtajos apgabalos, problemātiskās jaunatnes, dzērāju, bezpajumtnieku, noziedznieku, bezdarbnieku, bezvalstnieku u.c. vidū tika vispārēji atzīts.
Sākot ar XIX gs. 80. gadiem, PA strauji izplatījās visā pasaulē. PA vācu atzars tika nodibināts 1886. gadā Štutgartē; arī tur tā izpelnījās neuzticības pilnu attieksmi no valsts un baznīcas puses. Mūsdienās grūti iedomāties lielpilsētas bez PA evaņģēliskā pasludinājuma un sociālās aprūpes. Trešās pasaules valstīs PA sociālā darbība tiek īpaši novērtēta un daudzos gadījumos valstiski atbalstīta.
PA locekļi šaurākā nozīmē ir PA kareivji un virsnieki, kas ir parakstījuši solījumu, “kara noteikumus”. Pārējie ir PA “reģistrētie draugi”, kas uzskata PA par savu baznīcu.
Šajā sakarībā jāpiemin vēl divas kustības, kas līdzinās “Pestīšanas armijai”:
“Volunteers of America” (“Amerikas brīvprātīgie”), kustība, kuru 1896. gadā nodibināja Viljama Būta dēls Belingtons Būts (Ballington Booth) un kura ieguva labu slavu ASV, pateicoties savai karitatīvajai darbībai, galvenokārt ieslodzīto vidū. Tai ir PA līdzīga uzbūve un darba stils. (Vairāk par to skat. Frank S. Mead: Handbook of Denominations in the USA, 2. izd., 1956. g., 207. lpp. un turpmāk).
“Church Army” (“Baznīcas armija”) ir kustība, kas tāpat līdzinās PA un kam ir tie paši mērķi, taču tā darbojas anglikāņu baznīcas iekšienē. 1882. gadā to nodibināja Londonas mācītājs Vilsons Kārlails (Wilson Carlile); tā galvenokārt darbojas Britu Sadraudzības zemēs. Centrs atrodas Londonā.
Ieskaties