Pārliecināti savā ticībā

“Tā teica sievai: “Vai tad tiešām Dievs ir teicis: neēdiet ne no viena koka dārzā?”” [1.Moz.3:1]

Čūska apstrīd Dieva labo prātu un uzdrīkstas izmantot Viņa aizliegumu kā pierādījumu tam, ka Viņš cilvēkiem nevēl labu; tā čūska aizskar pašu Dieva tēlu un augstākās spējas, kādas bija cilvēka nesamaitātajā dabā; jā, velns uzdrīkstas sagrozīt un atcelt augstāko dievkalpojumu, ko pats Dievs bija iedibinājis.

Jo Ieva vienkārši tiek musināta uz visiem grēkiem – čūska cenšas to pamudināt rīkoties pretēji Dieva vārdam un Viņa labajai gribai.

Tādēļ Mozus runā pavisam uzmanīgi un saka: čūska teica, tas ir, – tā ar vārdiem uzbruka Dieva vārdam. Bet Tas Kungs bija sacījis Ādamam: “No laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst!” Šie vārdi Ādamam bija Evaņģēlijs un Bauslība, viņa dievkalpojums un paklausība, kādu viņš varēja Dievam parādīt, palikdams nevainības stāvoklī. Tieši pie tā sātans ķeras, tieši to viņš grib sagraut – viņš rāda tieši šo koku, mudinādams plūkt tā augļus ne tikai ar tādu nodomu, kā šķiet vientiesīgiem un nepieredzējušiem cilvēkiem, proti, lai darītu viņus gudrus. Velns pamāca cilvēku, pievienodams Dieva vārdam vēl kādu jaunu vārdu, – kā viņš arvien mēdz darīt baznīcā.

Jo tad, kad tiek sludināts tīrs un skaidrs Evaņģēlijs, cilvēki var būt pārliecināti savā ticībā un sargāties no elkdievības. Bet, ja tā notiek, sātans nesnauž – viņš izmēģina dažādus līdzekļus, lai aizvestu cilvēkus projām no Dieva vārda vai arī varētu to viltot.