Pareizais uzskats par grēku

“Un Viņš nāks un liks pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu. Grēku – jo tie netic Man.” [Jņ.16:8-9]

Pasaulei ir dažādi uzskati par grēka tēmu. Daži domā, ka grēks nav nekas cits kā cilvēka dabas vājums un slimīgums. Viņi apgalvo, ka, tā kā cilvēku nevar sodīt, ja viņš cieš no kādas ķermeņa slimības, viņš netiks sodīts par grēkiem, kas rodas dvēseles slimības dēļ. Citi piedēvē cilvēku nelabo un brutālo dzīves gājumu viņu izglītības trūkumam, sliktai audzināšanai, nepareiziem dzīves principiem vai raksturam, ko viņi mantojuši no vecākiem. Viņi tic, ka Dievs viņus neapsūdzēs par šādiem grēkiem. Un viņi tic, ka tad, kad viņi nomirs, Viņš viņus padarīs par labākiem cilvēkiem. Vēl citi uzskata, ka grēks patiešām ir kaut kas, kura dēļ Dievs cilvēku nosoda, bet pie nosodāmajiem grēkiem var pieskaitīt tikai rupjus grēkus, kā, piemēram, zādzības, publisku krāpšanu, laupīšanu, cietsirdību, slepkavības, laulības pārkāpšanu, atklātu netiklību, viltus zvērestus, nebeidzamu savu tuvāko nolādēšanu un apmelošanu, ikdienas piedzeršanos, alkatību un tamlīdzīgi. Šādi indivīdi apgalvo, ka Dievs jau tā vājo cilvēku neapsūdz smalkākos grēkos. Vēl citi iet nedaudz tālāk. Viņi uzskata, ka pat acīmredzami grēki pret Dieva mīlestību un tuvākā mīlestību nav nosodāmi; tā vietā, ja cilvēks nožēlo savus grēkus un cenšas sevi uzlabot, viņa grēki tiek piedoti.

Kāds tad ir pareizais uzskats par grēku, par ko liecina Svētais Gars? Tas ir atrodams šodienas tekstā. Bet vai tas nozīmē, ka Svētais Gars pārliecinās pasauli, ka, izņemot neticību, nekas cits netiek uzskatīts par grēku? Nepavisam ne! Tā vietā Dievs Tas Kungs saka: “Kad es būšu devies pie Tēva, tas ir, kad būšu izcietavas ciešanas un nāvi, būšu augšāmcēlies un uzkāpis debesīs, tad Svētais Gars sludinās caur jums, mani dārgie apustuļi, visā pasaulē.” Tad Viņš sacīs: “Jūs, cilvēki, starp jums nav atšķirību. Jūs visi esat grēcinieki, un jūs visi neesat parādījuši Dievam to godu, kāds Viņam pienākas. Bet, lūk! Pats Dievs kļuva par cilvēku, uzņēmās visus cilvēku grēkus un par šiem grēkiem tika sodīts. Viņa rūgtās ciešanas un nāve izdzēsa visus šos grēkus, – tā, lai visi, kas Viņam tic, nepazustu, bet iegūtu mūžīgo dzīvošanu Debesu Valstībā. Jo, kas tic un tiek kristīts, tiks izglābts, bet kas netic, tas tiks pazudināts [skat. Mk.16].

Jēzus saka, ka Svētais Gars vispirms notiesās pasauli saistībā ar “grēku – jo tie netic Man” [Jņ.16:9]. Tas nozīmē, ka Svētais Gars caur apustuļu sludināto vārdu notiesās pasaules iedzīvotājus, kuri pēc savas cilvēcīgās dabas atrodas grēkā un sodā. Tieši šī iemesla dēļ Dieva Dēls kļuva par cilvēku, cieta un nomira, lai atbrīvotu pārējos cilvēkus no grēka un soda. Tā kā Viņš, Jēzus Kristus, to visu tiešām paveica, tad šī iemesla dēļ visiem tiek piedāvāta žēlastība. Līdz ar to tagad ir tikai viens grēks, kam ir spēks nosodīt, un tas ir arī grēks, kas pēc cilvēcīgās dabas valda visos cilvēkos – tā ir neticība Jēzum Kristum kā mūsu Glābējam no grēka. Kā svētais Pāvils raksta: “Tā Dievs it visus pakļāvis neticībai, lai pār visiem apžēlotos.” [Rom.11:32]