Par baznīcas varu

Pazīstamais izteiciens – vara samaitā, absolūta vara samaitā absolūti – precīzi raksturo tās traģiskās norises, kurās šajā gadsimtā tika iesaistīta lielākā daļa cilvēces. Diemžēl šis izteikums ir attiecināms ne tikai uz laicīgo, bet arī un varbūt vispirms – uz garīgo jeb baznīcas varu.

Nevienam, kam nācies tuvāk iepazīties ar totalitāro domāšanas veidu, droši vien nebūs palicis nepamanīts fakts, ka tā ievirze ir reliģiska.

Attiecībā uz komunismu, to uzskatāmi pierāda arī latviešu lasītājiem pieejamā Ričarda Vurmbranda grāmata “Markss un Sātans”, kurā autors uzskatāmi demonstrē marksisma saistību ar sātanismu.

Tas mums liek jautāt – cik liela ietekme uz vienas vai otras autoritāras sistēmas izveidošanos varētu būt bijusi autoritāram domāšanas veidam, kas uzplaucis kristīgās baznīcas ietvaros?

Pastāv uzskats, ka liela ietekme uz modernā sociālisma izveidošanos bijusi dažādām sektām.

Ir arī bijuši mēģinājumi fašisma izcelšanos saistīt ar luteriskās baznīcas dažviet pārāk ciešo saistību ar valsti. Taču tie neiztur kritiku. Fašisms radās Itālijā un izplatījās Spānijā, kas abas ir visnotaļ katoliskas zemes. Gan Musolīni, gan Hitlers piederēja Romas katoļu baznīcai, un Bavārija, kur fašisms iesākās Vācijā, ir katolisks Vācijas apgabals.

Vācu luterāņu teologs Hermanis Zase uzskata, ka antīkajās valstīs, lai arī pilsonim nācās ievērot imperatora kultu, tomēr katram tika atstāta viņa domu brīvība. Privāti antīkajā pasaulē katrs varēja domāt, ko vien gribēja, un ticēt, kam vien gribēja. Taču pavisam citāda attieksme pret savas valsts pilsoņiem izveidojās modernajās totalitārajās sistēmās. Šeit vairs nevarēja runāt par domas un prāta brīvību, jo arī dvēsele piederēja valstij! Zase apgalvo, ka šī atziņa, ka dvēseles ari var piespiest ticēt, pirmoreiz tika atklāta Romas katoļu baznīcā. To, savukārt, pārņēma laicīgie Romas baznīcas atdarinātāji. “Bez nemaldīga pāvesta”, saka Zase, “nekad nebūtu nemaldīga Hitlera. Totalitāra valsts dzima līdz ar totalitāru baznīcu.”

Tālāk Zase norāda arī uz Vatikāna palīdzību, bez kuras Hitleram nebūtu izdevies tikt pie varas. Proti, pēc Vatikāna pavēles tika atlaista Centra partija, tādējādi dodot iespēju varu sagrābt nacionālsociālistiem, kuri bija Vatikānam nepieciešami cīņai pret Austrumiem. Šīs cīņas dēļ tika upurēta vācu tauta.

Tas, ka valsts un baznīcas varas savstarpēji iespaido viena otru, ir vispārzināms fakts. Un, protams, šī patiesība ir attiecināma arī uz totalitāru domāšanas un pārvaldes veidu. Proti, totalitārā sistēmā dzīvojoša un izglītību ieguvuša cilvēka domāšana viegli var tikt ieviesta baznīcā. Un, otrādi, baznīciski hierarhiska domāšana var tikt ieviesta un uzspiesta arī valstij. Pats par sevi saprotams, ka demokrātiskā sabiedrībā abi šie procesi ir nevēlami, tādēļ tie būtu rūpīgi jāanalizē un jāpēta.