Mūsu Kungs, patiess cilvēks

“Es esmu Tas Kungs, tava tēva Ābrahāma Dievs un Īzāka Dievs! ..tevī un tavos pēcnācējos visas zemes tautas būs svētītas.” [1.Moz.28:13-14]

Sludinot Evaņģēliju par Pestītāju Kristu, nevar nepieminēt arī to, ka Viņš dzimis no Ābrahāma un Jēkaba. Jo mums vajadzīgs drošs pierādījums tam, ka Kristus patiesi bijis Cilvēka Dēls, nevis spoks vai izdomāts cilvēks.

Tādēļ mums ir zināmi Kristus sentēvi, kuri bijuši īsti, patiesi cilvēki. Kristu arī nevar minēt bez šiem tēviem – Ābrahāma, Īzāka, Jēkaba, Ādama. Tā nu Kristum ir Savs noteikts dzimums, patiess tēvs un māte, un ir skaidrs, ka Viņš cēlies no cilvēku dzimuma – Viņš ir nevis eņģelis vai kāda cita radīta būtne, bet ir pieņēmis cilvēka dabu.

Tādēļ tēvu un praviešu rakstos ir tikusi skaidri noteikta arī vieta, kur Kristum jāpiedzimst. Ir zināmas personas, kuru pēcnācējam Viņam ir jābūt, tādēļ mums nav pamata šaubīties par to, ka Viņš patiesi ir mūsu miesa un asinis, kauls no mūsu kaula.

Tādēļ, sludinot un slavējot Kristu, tiek nosaukti arī Viņa vecāki, no kuriem Viņš mantojis Savu miesu. Nosaucot šos cilvēkus, līdzi tiekam ietverti arī mēs, kuru dēļ Viņš kļuvis par Ābrahāma, Īzāka un Jēkaba, nevis eņģeļu Pēcnācēju. Tādēļ tas mums tiek tik rūpīgi sludināts un atkārtots – “tavos pēcnācējos”.