Miers ciešanās

To, vai mēs patiesi esam atraduši Dieva mieru, parādīs, kā mēs izturēsimies ciešanās, kas mūs piemeklēs.

Daudzi kristieši pietiekami labi liec ceļus Jēzus Kristus krusta priekšā, bet pretojas un cīnās pret visām savām dzīves nedienām.

Viņi ir pārliecināti, ka mīl Kristus krustu, bet tajā pat laikā ienīst krustu savā dzīvē. Tāpēc patiesībā viņi ienīst arī Jēzus Kristus krustu; patiesībā viņi ir krusta nicinātāji, kuri cenšas izbēgt no krusta, izmantojot visus iespējamos līdzekļus.

Ikviens, kurš ciešanas un nepatikšanas savā dzīvē uzskata par kaut ko pilnīgi naidīgu un pilnīgi ļaunu, lai zina, ka viņš vēl nav atradis mieru ar Dievu.

Patiesībā viņi ir meklējuši tikai mieru ar pasauli, iedomājoties, ka varēs tikt galā ar sevi un visiem saviem jautājumiem ar Jēzus Kristus krustu; citiem vārdiem sakot, lai cilvēks varētu atrast iekšējo mieru.

Tikai tādēļ viņiem vajadzēja krustu, bet viņi to nemīlēja. Viņi meklēja mieru tikai sevis dēļ.

Tomēr, kad nāk ciešanas, šis miers ātri pazūd. Tas nebija miers ar Dievu, jo viņi ienīda ciešanas, ko sūta Dievs.

Kas mīl Jēzus Kristus krustu, kas Viņā ir atradis mieru, tas sāk mīlēt pat savas dzīves ciešanas, un galu galā viņš varēs teikt līdz ar Rakstiem: “Mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās.” [Rom.5:3]