Mēs esam katoliska baznīca

Mums jāpatur prātā, jāapliecina, bet arī jāpierāda, ka mēs esam katoliska baznīca.

Tas ir, mēs neesam atkrituši no baznīcas, kaut arī pāvests Leons ar 1520. gada 15. jūnija un 20. decembra bullām ir ekskomunicējis Luteru, būtiskas viņa mācības tēzes un līdz ar to viņa piekritējus.

Tāda ekskomunikācija jeb anatēma, ja to saprot pareizi, ir garīga lietu sakarība jeb situācija, kad runa nav vienīgi par sakramentu sadraudzi, bet reizē arī par izglābšanu mūžībai. “Anatēma” nozīmē to, ka attiecīgais cilvēks tiek nodots Dieva tiesai, tāpēc ka viņš ir pametis pestīšanas pamatu (Gal.1:8; 1.Kor.12:3, 16:22; Rom.9:3). Tas ir pilnīgs pārpratums, ja šāds akts tiek uzlūkots tikai kā teoloģiskas interpretācijas lieta saskaņā ar vēsturiskajiem nosacījumiem un ja ar to tad arī atbilstoši rīkojas.

Tas ir bijis kardināls Racingers, kas saskaņā ar “Kopējo paziņojumu par taisnošanas mācību” ir uzsvēris, ka Tridentas dekrēti un lēmumi nemainīgi ir spēkā un tādēļ. tie ir jāatzīst. Līdz ar to anatēma tajos nepārprotami tiek uzlikta daudziem principiāliem reformācijas izteikumiem. Tādēļ rodas problēma: ja baznīcas spriedums šajā lietā ir pamatots, tad tas rāda, ka luterāni ir zaudējuši pestīšanu. Ja turpretī šis baznīcas spriedums ir nepamatots — par ko mēs esam pārliecināti — tad tas vēršas atpakaļ uz to, kurš to ir taisījis.

1530. gada Augsburgas ticības apliecība ir teoloģisks pamatojums Augsburgas Reihstāgā ķeizara un valsts priekšā: mēs esam katoliski un neesam nekādi ķeceri, kurus vajadzētu vajāt un sodīt. Tādēļ jau 1. artikuls uzreiz sākas ar vārdiem:

“Mūsu baznīcas māca saskaņā ar Nīkajas koncila lēmumiem..”

Līdzīgi sacīts 21. artikulā:

“Šis ir gandrīz viss mūsu mācības kopsavilkums, kurā var redzēt, ka tur nav nekā tāda, kas nesaskanētu ar Rakstiem vai vispārēju baznīcu, vai Romas baznīcu, kā tas zināms no baznīcas tēviem.”

Deklarācijā “Dominus Iesus” izvirzītas un pamatotas pretenzijas uz to, ka tikai Romas Katoļu baznīca vārda pilnā nozīmē ir Jēzus Kristus baznīca, uz kuru tad orientētas pārējās kristīgās baznīcas un sadraudzes vai ar kuru tās saistītas neredzamām saitēm (Kristība), kamēr citām reliģijām tāpat pastāv slēptas attiecības ar to.

Par to var sacīt: katrai baznīcai jāvar par sevi sacīt: mēs esam katoliski! Un katram kristietim jāzina un jābūt pārliecinātam par to, ka viņš savā baznīcā var visā pilnībā Vārdā un Sakramentā saņemt pestīšanas dāvanu un glābjošo Dieva vārdu. Šeit, kur runa ir par pestīšanu sniedzošo Kristus miesas sadraudzību un dalības ņemšanu tajā, nevar būt runas par tās locekļu pakāpēm vai daļēju līdzdalību.