Luteriskās ticības apliecības runā par Kristu jūsos

Pirms piecsimt gadiem visas Eiropas valdnieks imperators Kārlis V pavēlēja pirmajiem luteriskajiem kristiešiem skaidri formulēt savu ticību. Vajāšanu un iespējamo nāves draudu priekšā viņi šādi apliecināja savu ticību varenajai Dieva mācībai par Kristu jūsos.

• Šī atjaunošana ir mūžīgās dzīves sākums, kā to Pāvils saka: “Ja Kristus ir jūsos, tad miesa gan ir mirusi grēka dēļ, bet gars ir dzīvs taisnības dēļ” (Rom. 8:10) (Apoloģija).
• Pēc artikula par Svēto Trīsvienību šis ir lielākais noslēpums Debesīs un virs zemes, kā Pāvils saka: “Patiesi liels ir dievbijības noslēpums: Viņš ir skatīts miesā..” (1. Tim. 3:16). Jo, tā kā apustulis Pēteris ar skaidriem vārdiem apliecina, ka arī mums, kuros Kristus vienīgi no žēlastības mājo, šī augstā noslēpuma dēļ Kristū ir “daļa pie dievišķas dabas” (2. Pēt. 1:4) (Konkordijas formula).
• ..[Viņš] ir klātesošs ne vien pēc Savas dievišķības, bet arī pēc Savas pieņemtās cilvēciskās dabas, pēc kuras Viņš ir mūsu brālis un mēs esam miesa no Viņa miesas, kauls no Viņa kaula; kā Viņš iestādījis Savu Svēto Vakarēdienu par drošu apstiprinājumu un apliecinājumu tam, ka arī pēc tās dabas, pēc kuras Viņam ir miesa un asinis, Viņš grib pie mums būt, mājot, darboties un būt spēcīgs mūsos (Konkordijas formula).
• [Par lūgšanu]: Jo Dievs Savu vārdu mums deva tad, kad kļuvām kristieši un tikām kristīti, tādēļ mēs tiekam saukti par Dieva bērniem un mums ir doti sakramenti, ar kuriem Viņš mūs savieno ar Sevi. Tā nu viss, kas pieder Dievam, kalpo, lai mēs to lietotu savā labā (Lielais katehisms).
• [Par Kristību]: Tādēļ šis nav tikai dabīgs ūdens vien, bet dievišķs, debešķīgs, svēts un svētīgs ūdens; kādiem vien vārdiem vēl varētu to slavēt — tas viss Dieva vārda dēļ, kas ir debešķīgs, svēts vārds, kura slavu neviens nespēj izteikt, jo šis vārds spēj visu un tajā ir viss, kas Dievam pieder (Lielais katehisms).
• [Par Altāra sakramentu]: Jo šeit, sakramentā, tev no Kristus mutes jāsaņem grēku piedošana, kura nes sev līdzi Dieva žēlastību un Garu ar visām Tā dāvanām, patvērumu, spēku un vairogu pret nāvi, velnu un visām nelaimēm (Lielais katehisms).
• Kristus visus grēciniekus sauc pie Sevis, apsola tiem mieru un atspirdzinājumu, Viņš patiesi grib, lai visi cilvēki nāktu pie Viņa un ļautu sevi mierināt un palīdzēt. Vārdā Viņš tiem Sevi piedāvā un grib, lai tie vārdu uzklausītu, neaizdarītu ausis, nenoliegtu un nenonievātu vārdu. Turklāt Viņš apsola Svētā Gara darbību un spēku, dievišķu palīdzību, lai varam pastāvēt un sasniegt mūžīgo dzīvi (Konkordijas formula).
• Un, ievērojot to, ka Dievs pēc Savas taisnās, stingrās tiesas kritušos ļaunos garus mūžībā pilnīgi atmet, Viņš tomēr no īpašas, tīras žēlastības ir gribējis, lai nabaga kritusī cilvēka daba atkal iegūtu atgriešanās, Dieva žēlastības un mūžīgās dzīvošanas spējas un līdzdalību, — ne savas paša dabiskās, darbīgās prasmes, spēju vai dotību dēļ (jo tās ir nepakļāvīgas un naidā ar Dievu), bet no tīras žēlastības, caur žēlīgo, spēcīgo Svētā Gara darbību (Konkordijas formula).
• No šiem vārdiem varam secināt, ka, tiklīdz Svētais Gars, kā sacīts, caur vārdu un svētajiem sakramentiem mūsos iesācis šādu atdzimšanas un atjaunošanas darbu, ir skaidrs, ka caur Svētā Gara spēku mēs varam un mums vajag darboties līdzi — kaut arī vēl nespēkā; bet to dara nevis mūsu miesīgie, dabiskie spēki, bet — jaunie spēki un dāvanas, kurām Svētais Gars mūsos licis iesākties līdz ar atgriešanos; kā Sv. Pāvils 2. Kor. 6:1 stingri un nopietni brīdina, lai mēs kā līdzstrādnieki Dieva žēlastību nebūtu velti saņēmuši, tas nav jāsaprot citādi, kā vien — ka atgrieztais cilvēks tik daudz un tik ilgi dara labu, cik Dievs ar Savu Svēto Garu viņu valda, virza un vada; un, tiklīdz Dievs atrautu no viņa Savu žēlīgo roku, cilvēks ne mirkli nevarētu palikt paklausībā Dievam (Konkordijas formula).
• Ievērojot to, mēs vienprātīgi noraidām un nosodām.. maldus, ..ka ne Dievs, bet tikai Dieva dāvana mājo ticīgajos (Konkordijas formula).