Līdzdaļa Kristū

Kurš ir tāds cilvēks, kuram Svētie Raksti piedēvē līdzdaļu Kristū?

Jūs visi, kas esat kristīti uz Kristu, esat tērpušies Viņā. [Gal.3:27]

Tā ir Bībeles atbilde uz jautājumu par līdzdaļu Kristū. “Būt tērptam Kristū” nozīmē gūt līdzdaļu Viņa taisnībā un dzīvē un būt savienotam ar Viņa personu.

Un tas attiecas uz visiem kristītajiem! Vai pareizāk: reiz tas ir attiecies uz visiem.

Kristībā Dievs mūs izglāba – nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši, bet pēc Savas žēlastības caur mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanai Svētajā Garā. Kristība nozīmē Dieva darbu, kad Viņš kā arvien nepelnīti dāvā cilvēkam līdzdaļu Kristus pestīšanā, Viņa taisnībā un Viņa valstībā.

Tādēļ Svētie Raksti mums māca, ka Kristībā mēs tiekam pagremdēti Kristus nāvē. Mēs tiekam kristīti jeb pagremdēti tai pašā Garā, lai kļūtu Viņa miesas locekļi. Mēs ar Viņu esam savienoti Viņa nāves līdzībā, lai būtu ar Viņu savienoti Viņa augšāmcelšanā. Ko Viņš mums izcīnīja Savā nāvē, to mēs iemantojam Kristībā. Kopš savas Kristības dienas mēs esam iesvētīti par Kristus īpašumu, aicināti dzīvot ar Kristu un Kristum. Pats Dievs mūs ir darījis par kristiešiem.

Kāds, iespējams, būs pārsteigts, ka Kristība var būt tik varens darbs. Bet kāds varbūt īpaši brīnīsies, ka Kristība spēj paveikt šādu darbu pie bērniem. Uz to jāatbild, ka šis Dieva darbs ir vienlīdz liels brīnums, vai tas notiek ar bērnu vai ar pieaugušo. Tikpat neaptverami ir gan tas, ka veca grēcinieka sirdi Dievs var savienot ar dzīvo Kristu un vecu atkritēju darīt par Kristus draudzes locekli, gan arī tas, ka Kristus ņem bērnu Savās rokās un dod tam līdzdaļu Savā dzīvībā. Neticība arvien šos abus gadījumus uzskatīs par neiespējamiem. Kas sakās ticam, bet tomēr netic, ka Dievs var zīdaini darīt par Kristus draudzes locekli, lai labāk pats paskaidro, ja spēj, kā lai citādi zīdainis iegūst līdzdaļu pestīšanā. Jo viena lieta ir skaidra: bez līdzdaļas Kristū gan bērns, gan pieaugušais paliek ārpus pestīšanas valstības. Evaņģēlisks kristietis apliecina līdz ar Kristus vārdiem: mēs visi, kas esam kristīti uz Kristu, esam tērpušies Viņā. Šeit Dievs mūs izglāba ar mazgāšanu uz atdzimšanu.

Saprotams, ka attiecībā uz zīdaiņiem vēl nav iespējams runāt par apzinātu ticības dzīvi. Taču tas ir Dieva vārda un apsolījuma spēks, kas ar Kristību uzņem ticības pasaulē. Jo ticības pasaule nav nekas cits kā Kristus. Ikviens, kas ir Kristū, dzīvo arī ticības dzīvi. Tas ne vienmēr notiek pilnīgi apzināti. Pat pieaugušajam nav apzinātas ticības, kad viņš guļ vai kad viņa domas ir intensīvi nodarbinātas ar darba pienākumiem. Un tomēr tas visu laiku dzīvo pilnīgā ticības vienībā ar Pestītāju kā Viņa miesas loceklis, līdzdalīgs visā Viņa pestīšanā.

Kristībā bērns to visu saņem kā dāvanu. Viņš saņem to neapzināti, kā tas saņem visu pārējo bez kādām zināšanām. Ja vien savu acu priekšā paturam to, ka ticības būtība ir vienība ar Kristu un līdzdalība Viņa taisnībā, tad mēs saprotam, kāpēc agrīnajā baznīcā nepārprotami apliecināja, ka arī mazi bērni var ticēt. Protams, netika uzskatīts, ka zīdaiņi var domāt vai reflektēt par ticības patiesībām, bet saņemt Jēzu Kristu un Viņa žēlastību viņi spēj. Un tā tas tiešām ir.

Kristība nozīmē to, ka pats Dievs dara cilvēku par kristieti. Dievs iesvēta viņu par kristieti. Un no tā brīža cilvēkam ir pienākums dzīvot kā kristietim. Protams, cilvēks šo pienākumu var nepildīt, bet šis pienākums nav atceļams. Viņš var būt slikts kristietis, atkritis no ticības, tāds kristietis, kas ir par kaunu savam Kungam un Viņa baznīcai. Bet par pagānu viņš vairs nevar kļūt.

Tas ir līdzīgi kā ar cilvēku, kas ir iesvētīts laulībā ar otru. Laulātais vīrs var būt neuzticīgs savai sievai, bet viņš vairs nevar būt neprecējies. Viņam ir pienākums dzīvot kā laulātam vīram. Šīs saistības ir neizbēgamas.

Tāpat arī Kristības saistības ir neizbēgamas. Tās uzliek savu zīmogu uz visiem nākamiem laikiem. Tiesas dienā cilvēks kā kristietis stāsies sava Dieva un Kunga priekšā un atbildēs kā tāds, kas pieņemts par Dieva bērnu un darīts par Kristus miesas locekli. Tik daudzkārt lielāka būs viņa atbildība, ja tas dzīvo sava aicinājuma necienīgi un izmanto Kristus locekļus grēkam.