Tas, ko esmu pamanijis, ir smaga un sāpīga tendence, kas pēdējos gados kļuvusi arvien uzkrītošāka. Tas vairs nav tikai jautājums par gaumi vai raidījumu formātu, bet gan par pašu Evaņģēlija būtību, kas tiek upurēta uz personīgo ambīciju un “pareizās ticības” sargsuņu altāra.

No Labās Vēsts uz “Teoloģisko Inkvizīciju”

Kādreiz Latvijas Kristīgais radio (LKR) bija logs uz cerību, bet šobrīd tas arvien biežāk atgādina slēgtu tiesas zāli, kurā spriedumi tiek pasludināti pirms liecinieku uzklausīšanas. Ja Kristus pavēle bija “ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas”, tad šobrīd šķiet, ka LKR ēterā valda jauna dogma: “ejiet un publiski izķidājiet ikvienu, kurš nedomā tieši tāpat kā mēs.”

1. Kristus vietā – Taisnīgais Paštaisnums

Mēs redzam bīstamu nobīdi. Centrā vairs nav krustā sistais un augšāmceltais Pestītājs, kurš meklē pazudušos, bet gan teoloģisks mononarsisms. Tālberga, Doveiko un Oleksas kungu interpretācijas tiek pasniegtas kā vienīgais, nekļūdīgais mērauklas standarts. Ikviena atkāpe, ikviena citādāka nianse vai pat vienkārši cita kristīgā tradīcija tiek nevis diskutēta, bet gan nicinoši “norakta”.

“Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai skanošs zvārgulis.” (1.Kor.13:1)

Šodien LKR ēterā šis “skanošais varš” dārd tik skaļi, ka pašu Evaņģēlija čukstu vairs nevar sadzirdēt.

2. Publisks Linnča tiesas process

Zem “patiesības aizstāvēšanas” plīvura tiek slēpta parasta cilvēciska žultainība. Publiski izķidāt un pazemot citus kalpotājus vai ticīgos, kuri neiekļaujas šaurajā “pareizības” rāmī, nav kristīga drosme. Tā ir garīga vardarbība. Tas ir farizeisms savā tīrākajā izpausmē,meklēt skabargu brāļa acī, kamēr pašu studijā baļķi jau sāk traucēt redzēt gaismu.

Tā vietā, lai celtu Kristus miesu, tiek sēts šķeltniecības gars. Radio, kam būtu jāvieno Latvijas kristieši, ir kļuvis par vietu, kur tiek vilktas dziļas frontes līnijas.

3. Bailes kā kontroles mehānisms

Šis jaunais koncepts balstās bailēs. Bailēs no “nepareizas” teoloģijas, bailēm no pasaulei atvērtas baznīcas, bailēm no diskusijas. Tāpēc tiek radīts “ienaidnieka tēls”. Ja tu neesi ar Tālbergu un viņa domubiedriem, tu automātiski esi “atkritējs”, “liberālis” vai “viltus pravietis”. Šāda bināra domāšana nogalina dzīvu ticību un pārvērš kristietību par politisku ideoloģiju, kurā galvenais ir nevis žēlastība, bet gan dzelžaina disciplīna un pakļaušanās vadoņa viedoklim.

4. Kur palikusi mīlestība?

Kristus teica: “No tā visi pazīs, ka jūs esat Mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” Šodienas LKR ēterā mūs pazīst pēc tā, cik efektīvi mēs protam iedzelt, cik intelektuāli augstprātīgi protam pazemot oponentu un cik veikli protam citēt Rakstus, lai pamatotu savu neiecietību.

Tas, kas notiek LKR, ir skumjš apliecinājums tam, kas notiek, kad doktrīna kļūst svarīgāka par Cilvēku un ego kļūst svarīgāks par Dieva Valstību. Ir laiks pārstāt “gānīties” un sākt sludināt Grēku nožēlu,pirmkārt jau pašiem savā studijā.

Mums nav vajadzīgi teoloģiski prokurori. Mums ir vajadzīgi Kristus liecinieki. Pasaulei nav vajadzīgs radio, kas ienīst; tai ir vajadzīgs radio, kas spīd tumsā ar Kristus mīlestību, nevis dedzina visu apkārtējo ar savu paštaisnības uguni.