Lasot Bībeli ar cilvēcīgajiem līdzekļiem

Saturiski Bībeles tēls līdzinās laiku vēsturei, brīnumu stāsti tiek ievietoti paralēlēs. Jā, arī Jēzus persona pati. Tai tiek atņemts ne vien dievišķais, bet arī cilvēcīgais augstums, atstājot viņu neatpazīstami daudzo rabīnu, gudro un sapņotāju vidū.

Tiesa, arī domājošs vēsturnieks atzīs, ka šajā grāmatā ir runa par īpašām dziļām lietām, ka te redzami īpaša vēriena tēli, utml., (citādāk viņš būtu slikts vēsturnieks), bet viņš būtu tikpat slikts vēsturnieks, ja domātu, ka ar šādiem konstatējumiem kāds varēs pierādīt Bībeli kā Dieva vārdu.

Nav nevienas vēsturiskas pieejas Jēzus personai, kas būtu saistoša ticībai. Pieeja vēsturiskajam Jēzum iet vien caur augšāmcelto Jēzu (caur vārdu, ko saka augšāmceltais un pats sevi apliecinošais Kristus). Pie tam jāpatur spēkā tas, ka Jēzus kā augšāmceltā liecība ir tā pati, ko mums sniedz Bībele.

Arī kā ticīgi cilvēki mēs esam vienkārši un lietišķi. Arī mums šī grāmatu grāmata jālasa ar visiem cilvēcīgajiem līdzekļiem. Bet mūs …caur šo trauslo Bībeli… satiek Dievs, kas ir augšāmcēlies.