Dieva dāsnuma nenovērtēšana

Ja Dievs Savu dāvanu došanā un izdalīšanā būtu skopāks, mēs būtu pateicīgāki.

Tā, piemēram, ja Viņš liktu cilvēkam piedzimt tikai ar vienu kāju vai pēdu un tad septiņu gadu vecumā dotu viņam arī otru; ja četrpadsmit gadus vecam bērnam Dievs dotu vienu roku, bet divdesmitajā mūža gadā piešķirtu arī otru, tad mēs daudz labāk atzītu Viņa dāvanas un žēlastības darbus, prastu tos novērtēt un būtu Dievam pateicīgāki, ja kādu laiku mums būtu jāiztiek bez Viņa dāvanām.

Bet nu Dievs mūs ar tām apber un visu dod veselām kaudzēm. Viņš mums ir dāvājis veselu jūru Sava vārda; tāpat Viņš mums bez atlīdzības dod dažādas valodas, visas labās zinības un prasmes. Šajos laikos mēs pavisam lēti varam nopirkt daudz labu grāmatu; turklāt Dievs dod arī izglītotus cilvēkus, kuri prot pareizi un kārtīgi mācīt, tā ka jauns zēns, kas nezina gluži neko, tagad viena gada laikā var iemācīties vairāk, nekā iepriekš ļaudis iemācījās daudzu gadu laikā.

Vai! – mums, kas esam tik slinki, nevērīgi, nolaidīgi un nepateicīgi!

Tomēr Dievs atkal atraus no mums Savu dāsno roku un dos pietiekami taupīgi, tā ka mums atkal nāksies nēsāt uz rokām sektas, dažādus novirzienus, melu sludinātājus un Dieva izsmējējus, – tādēļ ka tagad tā nicinām Dieva vārdu un Viņa kalpus.